Augstākā Prezidija otrais padomnieks
Mēs ticam, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir atjaunota no sākotnējās
Baznīcas, ko izveidoja Jēzus Kristus.
Kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi mēs rūpējamies par visiem Dieva
bērniem, kas dzīvo pašlaik un kas jebkad dzīvojuši uz zemes. „Mūsu vēstījums,” kā
Augstākais Prezidijs paziņojis 1978. gadā, „ir par īpašu mīlestību un rūpēm par visu
vīriešu un sieviešu mūžīgo labklājību, neatkarīgi no to reliģiskās piederības, rases vai
tautības, zinot, ka mēs patiesi esam brāļi un māsas, jo mēs esam tā paša Mūžīgā Tēva dēli
un meitas.”1 Kā pirms dažiem gadiem paziņoja elders Dalins H. Ouks:
„Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai daudzi uzskati ir līdzīgi citām kristiešu
baznīcām. Taču mums ir atšķirības, un šīs atšķirības ir izskaidrojums, kāpēc mēs sūtam
misionārus pie citiem kristiešiem, kāpēc mēs ceļam tempļus papildus lūgšanu namiem un
kāpēc mūsu ticība sniedz mums tādu laimi un spēku, lai tiktu galā ar dzīves un nāves
izaicinājumiem.”2
Es šodien vēlos liecināt par atjaunotā Jēzus Kristus evaņģēlija pilnību, kas papildina citu
reliģiju — gan kristīgu, gan nekristīgu — reliģiskos uzskatus. Šo pilnību sākotnēji
izveidoja Glābējs Savas kalpošanas uz zemes laikā. Taču pēc tam notika atkrišana.
Daži no agrīnajiem apustuļiem zināja, ka pirms Tā Kunga Jēzus Kristus Otrās Atnākšanas
notiks atkrišana. Tesaloniķiešiem Pāvils par šo notikumu rakstīja: „Lai neviens jūs
nemaldina ne šādā, ne tādā veidā: jo papriekš jānāk atkrišanai.”3
Līdz ar šo atkrišanu tika zaudētas priesterības atslēgas un tika izmainītas dažas no
Baznīcas, kuru bija izveidojis Glābējs, vērtīgajām mācībām. Starp tām bija: kristīšana
iegremdējot;4 Svētā Gara saņemšana ar roku uzlikšanu;5 Dievības daba — ka Viņi ir trīs
atšķirīgas personas;6 visas cilvēces — „taisno un netaisno” — augšāmcelšanās caur
Kristus veikto Grēku Izpirkšanu;7 nepārtraukta atklāsme — ka debesis nav aizvērtas;8
tempļa darbs dzīvo un mirušo labā.9
Turpmākais laika periods ir pazīstams kā viduslaiki. Šo atkrišanu paredzēja apustulis
Pēteris, kurš paziņoja, ka „debesīm jāuzņem [Jēzus Kristus] līdz tam laikam, kad viss būs
panākts, par ko Dievs jau kopš seniem laikiem runājis ar svēto praviešu muti.”10
Atjaunošana ir nepieciešama vienīgi tad, ja ir zaudētas šīs vērtīgās lietas.
Turpmākajos gadsimtos reliģiski cilvēki sāka atzīt, ka notikusi pakāpeniska atkrišana no
Baznīcas, ko izveidoja Jēzus Kristus. Daži no tiem daudz cieta savu uzskatu dēļ, kas tiek
dēvēts par reformāciju, sešpadsmitā gadsimta kustību, kuras nolūks bija reformēt rietumu
kristietību. Tā rezultātā no galvenās kristiešu baznīcas atdalījās protestantu baznīcas.
Šo reformatoru vidū bija viņa svētība Džons Latrops, palīgmācītājs no Egertonas
baznīcas Kentā, Anglijā. Starp citu, Džons Latrops ir pravieša Džozefa Smita priekštecis.
1623. gadā viņa svētība Latrops atteicās no sava amata, jo viņš apšaubīja anglikāņu
2
baznīcas pilnvaras rīkoties Dieva vārdā. Lasot Bībeli, viņš atzina, ka uz zemes nebija
apustulisko atslēgu. 1632. gadā viņš kļuva par nelegālas, neatkarīgas baznīcas mācītāju
un tika ievietots cietumā. Kamēr viņš bija cietumā, nomira viņa sieva, un viņa bērni, kas
bija kļuvuši par bāreņiem, lūdzās bīskapu, lai to atbrīvo. Bīskaps piekrita atbrīvot
Latropu, ar nosacījumu, ka viņam jāpamet valsts. To viņš izdarīja, un ar 32 savas
draudzes locekļiem viņš atceļoja uz Ameriku.11
Rodžers Viljams, septiņpadsmitā gadsimta mācītājs, kurš izveidoja Roudailendu, atteicās
turpināt kalpot par mācītāju Providencē, pamatojoties uz to, ka „uz zemes nav izveidota
pilnīga Kristus Baznīca, un neviens nav pilnvarots veikt jebkādus Baznīcas priekšrakstus
un nebūs līdz brīdim, kad Baznīcas Dižais Vadītājs nesūtīs jaunus apustuļus, kuru
atnākšanu es gaidu.”12
Tikai divi reliģijas mācītāji atzina atkrišanu no Baznīcas, ko izveidoja Jēzus Kristus, un
vajadzību pēc priesterības atslēgu, kas bija zaudētas, atjaunošanas. Apustulis Jānis vīzijā
redzēja „citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evaņģēlijs sludināms tiem,
kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām.”13 Šis
pravietojums ir piepildījies. Tāpēc, ka mēs ticam, mūsdienās caur pravieti Džozefu Smitu
tika atjaunota Jēzus Kristus evaņģēlija pilnība, mēs vēlamies visiem cilvēkiem sniegt
iespēju šo vēstījumu iepazīt un pieņemt.
Tagad atjaunotajā Baznīcā mums ir apustuļi, pravieši, skolotāji, gani un evaņģēlisti, par
ko Pāvils stāstīja efeziešiem.14 Šos priesterības amatus nodibināja Glābējs, kad Viņš
laika zenītā izveidoja Savu Baznīcu. Mēs atzīstam divas priesterības kārtas un ar tām
saistītus amatus: mazākā priesterība ir Ārona priesterība, kas nosaukta Ārona vārdā, un
lielākā priesterība ir Melhisedeka priesterība, kas nosaukta Melhisedeka, kam Ābrahāms
maksāja desmito tiesu, vārdā. Ārona priesterība tika atjaunota 1829. gada 15. maijā ar
Jāņa Kristītāja rokām, un Melhisedeka priesterība nākamā mēneša laikā ar seno apustuļu
— Pētera, Jēkaba, Jāņa — rokām Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam. Tādēļ
tiem, kam priesterība piešķirta mūsdienās, ir tiesības uz spēku, lai caur priesterību rīkotos
Dieva vārdā. Šis spēks darbojas gan uz zemes, gan debesīs.15
1836. gada 3. aprīlī Kērtlandes Templī parādījās Mozus un piešķīra pravietim Džozefam
Smitam un Oliveram Kauderijam atslēgas Israēla sapulcināšanai. Pēc tam parādījās Ēlija
un nodeva tiem Ābrahāma evaņģēliju, lai „mūsu pēcnācējos visas paaudzes pēc mums
[tiktu] svētītas.”16 Pēc tam parādījās pravietis Elija un nodeva tiem šīs atklāšanas
atslēgas, ieskaitot saistīšanas spēku, lai tas, kas tempļos tiek saistīts uz zemes, tiktu
saistīts debesīs.17 Šādā veidā pravieši no iepriekšējām evaņģēlija atklāšanām nodeva
savas atslēgas pravietim Džozefam Smitam šajā laiku pilnības laikmetā, par ko Pāvils
vēstīja efeziešiem.18
Es esmu pateicīgs, ka Tas Kungs ir uzskatījis par vajadzīgu atkal atjaunot desmitās tiesas
un ziedojumu likumu. Kad mēs pildām desmitās tiesas likumu, debesu logi mums ir
atvērti. Lielas ir svētības, kas tiek izlietas pār tiem, kuriem ir ticība turēt desmitās tiesas
likumu.
Zemes ilgās vēstures laikā kalpošana templī ir bijusi nozīmīga svēto pielūgsmes
sastāvdaļa, ar ko tie parāda savu vēlēšanos tuvināties savam Radītājam. Templis bija
mācīšanās vieta Glābējam, kad Viņš bija uz zemes; tas Viņa dzīvē ieņēma svarīgu vietu.
3
Mūsdienās atkal ir pieejamas tempļa svētības. Unikāla Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus
Baznīcas iezīme ir tās mācība par tempļiem un mūžīgo visa nozīmīgumu, kas tajos
notiek. Mūsu majestātiskie un skaistie tempļi uz zemes tagad ir lielā skaitā. Tajos tiek
veikts vissvētākais darbs. Prezidents Gordons B. Hinklijs par šiem tempļiem ir teicis: „Uz
zemes ir tikai nedaudzas vietas, kur uz jautājumiem par dzīvi tiek saņemtas mūžības
atbildes.”19 Svētie noslēpumi par to, no kurienes mēs nākam, kādēļ mēs esam šeit un
kurp mēs dodamies, vispilnīgāk tiek atbildēti tempļos. Mēs nācām no Dieva klātbūtnes un
esam šeit uz zemes, lai sagatavotos atgriezties Viņa klātbūtnē.
Ārkārtīgi nozīmīgs ir fakts, ka tempļa svētajās sienās vīri un sievas noslēdz mūžīgas
derības. Šīs derības tiek saistītas ar priesterības pilnvarām. Šīs savienības bērni, ja tie ir
cienīgi, var baudīt mūžīgas ģimenes attiecības un kā Dieva bērni. Kā rakstīja apustulis
Jānis: „Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi ...? ... Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā
un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī.”20
Tas Kungs ir teicis, ka Viņa darbs ir „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.”20 No
tā izriet, ka visai cilvēcei — dzīvajiem un mirušajiem — jābūt iespējai dzirdēt evaņģēliju
vai nu šajā dzīvē, vai garu pasaulē. Kā Pāvils sacīja korintiešiem: „Ko tad tie darīs, kas
liekas kristīties par mirušajiem? Ja jau mirušie augšām necelsies, kam tad kristīties par
viņiem?22 Tas ir iemesls, kāpēc mēs tempļos veicam priekšrakstu darbu par saviem
mirušajiem priekštečiem. Nevienam cilvēkam netiek atņemta izvēle jeb rīcības brīvība.
Tiem, kuru labā šis darbs tiek veikts, var to vai nu pieņemt, vai ne, tā ir viņu izvēle.
Apustulis Jānis vīzijā redzēja laiku, kad uz zemes kā evaņģēlija Atjaunošanas sastāvdaļa
ieradīsies eņģelis. Šis eņģelis bija Moronijs, kas parādījās pravietim Džozefam Smitam.
Viņš Džozefam norādīja vietu, kur bija noglabātas zelta plāksnes, kas saturēja senus
rakstus. Tad ar Dieva dāvanu un spēku Džozefs Smits šīs plāksnes pārtulkoja, un tika
publicēta Mormona Grāmata. Tas ir pieraksts par divām ļaužu grupām, kuras pirms
daudziem gadsimtiem dzīvoja Amerikas kontinentā. Pirms Mormona Grāmatas
iznākšanas par tām bija maz kas zināms. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka Mormona Grāmata ir
vēl viena liecība par Kristu. Tā atjaunoja vērtīgas patiesības par Krišanu, Grēku
Izpirkšanu, augšāmcelšanos un dzīvi pēc nāves.
Pirms Atjaunošanas debesis gadsimtiem ilgi bija aizvērtas. Taču, kad uz zemes atkal bija
pravieši un apustuļi, debesis atkal tika atvērtas, ar vīzijām un atklāsmēm. Daudzas no
atklāsmēm, kuras saņēma pravietis Džozefs Smits, tika pierakstītas grāmatā, kas kļuva
zināma kā Mācība un Derības. Tās satur papildu atklāsmes par principiem un
priekšrakstiem, un ir vērtīgs avots par priesterības struktūru. Vēl mums ir cits Svēto
Rakstu kanons, kas saucas Dārgā Pērle. Tā satur Mozus grāmatu, ko caur atklāsmi
saņēma pravietis Džozefs Smits, un Ābrahāma grāmatu, ko viņš pārtulkoja no nopirkta
ēģiptiešu papirusa. No tām mēs uzzinām ne tikai daudz ko par Mozu, Ābrahāmu, Ēnohu
un citiem praviešiem, bet arī daudz vairāk informācijas par Radīšanu. Mēs uzzinām, ka
Jēzus Kristus evaņģēlijs tika mācīts visiem praviešiem no iesākuma — pat no Ādama
laika.23
Mēs ticam, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir atjaunota no sākotnējās
baznīcas, ko izveidoja Jēzus Kristus, kas bija celta „uz apustuļu un praviešu pamata, kura
stūra akmens ir Kristus Jēzus.”24 Tā nav atzars no nevienas citas baznīcas.
4
Mēs ticam, ka ir atjaunota Kristus evaņģēlija pilnība, bet tas nevienam nav iemesls
jebkādā veidā justies pārākam attiecībā pret citiem Dieva bērniem. Drīzāk, tas mums
uzliek lielāku pienākumu dzīvot pēc evaņģēlija būtības — mīlēt, kalpot un svētīt citus.
Patiesi, kā Augstākais Prezidijs 1978. gadā paziņoja — mēs ticam, ka „lielie pasaules
reliģijas vadītāji, tādi kā Muhameds, Konfūcijs un reformatori, kā arī filozofi, ieskaitot
Sokrātu, Platonu un citus, saņēma daļu no Dieva gaismas. Dievs tiem deva ētiskas
patiesības, lai apgaismotu visas tautas un cilvēkiem paaugstinātu izpratnes līmeni.”25
Tādējādi mēs cienām citu cilvēku sirsnīgos reliģiskos uzskatus un augsti vērtējam citus,
kas izrāda tādu pat pieklājību un cieņu pret principiem, ko mēs uzskatām par dārgiem.
Man ir personīga liecība par derību, mācību un pilnvaru, kas tika atjaunotas caur pravieti
Džozefu Smitu, patiesumu. Šī pārliecība ir bijusi ar mani kopā visu manu dzīvi. Es esmu
pateicīgs, ka evaņģēlija pilnības Atjaunošana notika mūsu laikmetā. Tajā ietverts ceļš uz
mūžīgo dzīvi. Lai Dieva Tēva spēks, miers un gādība un Tā Kunga Jēzus Kristus
paliekošā mīlestība un žēlastība būtu ar mums visiem, es lūdzu Jēzus Kristus Vārdā,
āmen.
ATSAUCES
1. „Augstākā Prezidija paziņojums par Dieva mīlestību pret visu cilvēci,” 1978. g. 15.
febr.
2. Conference Report, 1995. g. apr., 112; vai Ensign, 1995. g. maijs, 84.
3. 2. Tesaloniķiešiem 2:3; pievienots uzsvars.
4. Skat. Marka 1:9–10.
5. Skat. Apustuļu d. 8:14–17; 19:3.
6. Skat. Mateja 3:17; Apustuļu d. 7:55; M&D 130:22.
7. Apustuļu d. 24:15.
8. Skat. Daniēla 2:28; Amosa 3:7; M&D 121:26.
9. Skat. Obadjas 1:21; Maleahija 4:6; 1. korintiešiem15:29; Jāņa atkl. 7:15.
10. Apustuļu d. 3:20–21.
11. Skat. Mark E. Petersen, The Great Prologue (1975), 34–35.
12. Skat. William Cullen Bryant, red. Picturesque America, vai, the Land We Live In, 2.
sēj. (1872–74), 1:502, skat. arī LeGrand Richards A Marvelous Work and a Wonder, red.
(1966), 29.
13. Jāņa atkl. 14:6.
14. Skat. Efeziešiem 4:11.
5
15. James E. Talmage, The Articles of Faith, 12. izd. (1924), 204.
16. M&D 110:12.
17. M&D 110:13–16.
18. Efeziešiem 1:10.
19. „Why These Temples?” Temples of The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints
(1999), 14.
20. Jāņa atkl. 7:13, 15.
21. Mozus 1:39.
22. 1. korintiešiem 15:29.
23. Skat. Mozus 5:58; 8:19; Ābrahāma 2:10–11.
24. Efeziešiem 2:20
25. Augstākā Prezidija paziņojums, 1978. g. 15. febr.
No comments:
Post a Comment