no Septiņdesmito prezidija
Caur bezgalīgo Grēku Izpirkšanu, Dievs ir devis līdzekļus, ar kuriem mēs varam pārvarēt
savus grēkus un kļūt atkal pilnīgi tīri.
Pravietis Jēkabs jautāja: „Kāpēc nerunāt par Kristus Izpirkšanu un neiegūt pilnīgas
zināšanas par Viņu?”1
Šo jautājumu es ņemšu kā savas runas tēmu — kāpēc nerunāt par Jēzus Kristus veikto
Grēku Izpirkšanu?
Alma runā par Grēku Izpirkšanu kā par „diženo laimes ieceri.”2 Es izmantošu šo frāzi, lai
aprakstītu šo brīnišķīgo mācību, ko mēs pazīstam kā Jēzus Kristus veikto Grēku
Izpirkšanu.
Prezidents Hjūgs B. Brauns reiz sacīja: „Agrāk vai vēlāk dzīves likstas ikkatru no mums
iemet šīs svarīgās tēmas apkampienos . . . par dvēseles nemirstību un cilvēka attiecībām ar
Dievību . . . Ikvienam no mums, neatkarīgi no krāsas, ticības, vai tautības, ir tikšanās ar
pieredzi, ko mēs saucam par nāvi.”3
Vairums no mums, bēdās un zaudējumā, ir godbijīgi stāvējuši pie mīļoto kapa un uzdevuši
jautājumu: „Vai nāvē ir kāda laime?”
Mormona Grāmatas pravietis atbild šo jautājumu mūsu vietā ar līksmiem pateicības
vārdiem par Jēzus Kristus veikto Grēku Izpirkšanu, kas izpērk mūs no nāves: „Ak, Dieva
gudrība, Viņa žēlastība un labvēlība!” „Ak, mūsu Dieva diženums un taisnīgums!”4
Atļaujiet man dalīties ar piecām patiesībām par diženo laimes ieceri, kas man ir devušas
šāda veida prieku.
Pirmā: Zināšanas par ieceri apstiprina, ka ir Dievs un ka Viņam ir Dēls, Jēzus Kristus. Tēvs
un Dēls ir pilnīgi. Viņi dzīvo debesīs un Viņiem ir cildeni ķermeņi no gara, miesas un
kauliem.
Šīs patiesības mums tika atklātas šajā laikmetā, kad zēns Džozefs Smits noliecās pazemīgā
lūgšanā un vēlāk paziņoja: „Es ieraudzīju divas Personas, stāvošas virs manis gaisā, kuru
spožumu un godību nav pat iespējams aprakstīt. Viens no Viņiem uzrunāja mani, nosaucot
mani vārdā, un, norādot uz otro, teica: „Šis ir Mans Mīļais Dēls. Uzklausi Viņu!”5
Otrā: Zināšanas par Tēva un Dēla personībām palīdz mums apzināties, ka mēs visi esam
sūtīti uz zemi iegūt fizisko ķermeni, iegūt pieredzi un pierādīt sevi kā cienīgus atgriezties
pie mūsu Debesu Tēva. Mūsu mirstīgo dzīvi uz zemes vada likumi. Kad mēs pārkāpjam
likumu, mēs grēkojam. Kad mēs grēkojam, mēs pārkāpjam mūžīgos likumus; taisnības
likums prasa nosodījumu vai sodu.
Grēku un nepieciešamību nožēlot grēkus var salīdzināt ar cilvēku, kas dodas ceļojumā.
2
Viņam uz muguras ir liela, tukša soma. Ik pa brīdim viņš paceļ akmeni, kas simbolizē
likuma pārkāpšanu. Laika gaitā soma kļūst pilna. Tā ir smaga. Cilvēks nevar turpināt savu
ceļojumu. Viņam ir nepieciešams veids, kā iztukšot somu un atbrīvoties no akmeņiem. To
izdarīt var tikai Glābējs caur Grēku Izpirkšanu. Tas ir iespējams, kad mēs ticam Jēzum
Kristum, atmetam grēkus un noslēdzam derības caur evaņģēlija priekšrakstiem. Ja mēs
uzticīgi izturam līdz galam, tad mēs varam atgriezties dzīvot pie mūsu Debesu Tēva un
Viņa Dēla, Jēzus Kristus.
Trešā: Caur bezgalīgo Grēku Izpirkšanu, Dievs ir devis līdzekļus, ar kuriem mēs varam
pārvarēt savus grēkus un kļūt atkal pilnīgi tīri. Tas ir iespējams, pateicoties mūžīgajam
žēlastības likumam. Žēlastība apmierina taisnības prasības caur mūsu grēku nožēlošanu un
Grēku Izpirkšanas spēku. Bez Grēku Izpirkšanas spēka un mūsu pilnīgas grēku
nožēlošanas mēs esam pakļauti taisnības likumam.
Alma mācīja, ka „žēlastība pieprasa to, kas patiesi nožēlojis grēkus”6 un ka „pestīšanas
iecere nevar tikt īstenota savādāk, kā tikai uz nosacījumiem, ka cilvēks nožēlo grēkus šajā
pārbaudes stāvoklī.”7
Lielais pravietis Amuleks mācīja: „Un tā žēlastība var apmierināt taisnības prasības un
ieskauj tos drošībā savās rokās, kamēr tas, kas neizmanto ticību grēku nožēlošanai, ir
pilnībā pakļauts taisnības prasību likumam; tādēļ tikai priekš tā, kam ir ticība grēku
nožēlošanai, tiek īstenota lielā un mūžīgā pestīšanas iecere.”8
Ādams un Ieva, mūsu pirmie vecāki, pārkāpa likumu un tika izraidīti no skaistā Ēdenes
dārza. Ādamam un Ievai tika mācīta lielā Pestīšanas iecere, lai viņi varētu atrast laimi šajā
dzīvē.9
Ādams teica: „Jo mana pārkāpuma dēļ, manas acis ir tapušas atvērtas, un šinī dzīvē man
būs prieks, un miesā es atkal redzēšu Dievu.”10
Ieva izdvesa līdzīgu prieka saucienu: „Ja nebūtu mūsu pārkāpuma, mums nekad nebūtu
pēcnācēju, mēs nekad nepazītu ne labu, ne ļaunu, ne mūsu pestīšanas prieku.”11
Ceturtā: Ādama un Ievas krišanas izraisīja divas nāves. Mēs esam pakļauti šīm nāvēm.
Fiziskā nāve ir gara atdalīšanās no fiziskā ķermeņa. Ādama krišanas dēļ visa cilvēce cietīs
no fiziskās nāves.
Otrā nāve ir garīgā. Tā ir atšķiršana no Dieva klātbūtnes. Ādams un Ieva brīvi sarunājās ar
Dievu Ēdenes dārzā. Viņi zaudēja šo privilēģiju pēc savas grēkā krišanas. No tā laika
kontaktēšanās ar Dievu notiek tikai caur ticību un ziedošanos, apvienotu ar dziļi izjustu
lūgšanu.
Patlaban mēs visi esam garīgās nāves stāvoklī. Mēs esam atšķirti no Dieva. Viņš dzīvo
debesīs; mēs dzīvojam uz zemes. Mēs vēlētos atgriezties pie Viņa. Viņš ir tīrs un pilnīgs.
Mēs esam netīri un neesam pilnīgi.
Kristus veiktā Grēku Izpirkšana pārvarēja abas nāves.
Pēc tam, kad Viņš bija sists krustā un apglabāts aizlienētās kapenēs, Kristus trešā dienā tika
3
augšāmcelts. Šī Augšāmcelšanās savienoja Kristus fizisko ķermeni ar Viņa garu.
Augšāmcelšanās no mirušajiem ir visskaistākais Grēku Izpirkšanas aspekts un īsta
pestīšanas ieceres daļa; Augšāmcelšanās ir vispārēja un attiecas uz visu cilvēces ģimeni.
Mēs visi tiksim augšāmcelti. Es liecinu par šo faktu un patiesību. Šī ir Dieva absolūtā
Dieva dāvana.
Bet, tikt augšāmceltam vēl nepārvar otro nāvi. Lai iegūtu mūžīgo dzīvi un dzīvotu Tēva un
Dēla klātbūtnē, mums jānožēlo grēki un jābūt atbilstošiem žēlastībai, kas apmierinās
taisnīgumu.
Atklāsmes māca:
„Šī dzīve cilvēkiem ir laiks, lai sagatavotos satikt Dievu.”12
„Neatliekat savu grēku nožēlošanas dienu.”13
„Tas pats gars, kas valdīs pār jūsu ķermeņiem tajā brīdī, kad jūs aiziesiet no šīs dzīves, tam
pašam garam būs vara valdīt pār jūsu ķermeni mūžīgajā pasaulē.”14
Piektā: Jēzus Kristus dzima zemes mātei, Marijai. No viņas Viņš mantoja mirstību un
kļuva pakļauts nāvei.
Džozefs bija Viņa laicīgais skolotājs. Dievs debesīs bija Viņa Tēvs. No Viņa Viņš mantoja
nemirstību, spēku pārvarēt fizisko nāvi.
Kā tāds, kurš tika izvēlēts, lai izpildītu Grēku Izpirkšanas noteikumus, Jēzus Kristus
piekrita nākt uz zemi un piedzimt kā bezpalīdzīgs bērns Marijai. Viņš piekrita tikt
kārdināts, pārbaudīts, izsmiets, tiesāts un krustā sists, neskatoties uz to, ka Viņam bija
spēks un pilnvaras novērst šādas rīcības.
Prezidents Džons Teilors aprakstīja Kristus pazemību šādiem skaistiem vārdiem: „Tā bija
galējā nepieciešamība, lai Viņš nolaistos zemāk par visām lietām, lai Viņš
spētu citus pacelt augstāk par visām lietām; jo, ja Viņš nespētu pacelt Pats Sevi un tikt
pagodināts caur tiem principiem, ko dod Grēku Izpirkšana, Viņš nevarētu pacelt citus;
Viņš nevarētu darīt citu labā to, ko Viņš nevar izdarīt Pats Savā.”15
Kristus ciešanas Ģetzemanes dārzā parāda vislieliskāko no Kristus īpašībām, Viņa
absolūto mīlestību. Te mēs redzam, ka Viņš patiesi mīlēja mūs visus.
Kāds angļu teologs, rakstot deviņpadsmitajā gadsimtā, par šo notikumu sacīja: „Visu, ko
cilvēku ķermenis var paciest no ciešanām, tika uzgāzts uz Viņa sarūkošā ķermeņa. . . Sāpes
to visakūtākajā dzēlīgumā, kauns tā visbrutālākajā nežēlībā, visu . . .grēku . . . nastu . . . —
tas bija tas, kas Viņam bija jāpārvar.”16
Aprakstot Savas ciešanas, Tas Kungs mūsdienu atklāsmē teica: „Šīs ciešanas, kuras lika
Man, tieši Dievam, lielākajiem no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest
gan miesā, gan garā.”17
Grēku Izpirkšana ir notikums, kas dod mums iespēju izlīgt ar Dievu. Vārds „izpirkšana”
4
vai „iz-pirkt” nozīmē atjaunot vai atgriezt atpakaļ. Attiecībā uz ģimeni tas nozīmē atkal
apvienoties vienam ar otru un ar Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka skumjas
atšķirtības dēļ kļūs par laimi caur atkalapvienošanos.
Noslēgumā, es dalos ar prezidenta Boida K. Pekera vārdiem:
„Ja tu izproti lielo pestīšanas ieceri un seko tai, tad tas, kas notiek pasaulē, nenosacīs tavu
laimi."18
Es liecinu par šo patiesību un par to mīlestību, ko mūsu Kungs un Glābējs Jēzus Kristus ir
parādījis mums, nodrošinot mūs ar Grēku Izpirkšanu, pestīšanas ieceri mums visiem. Jēzus
Kristus Vārdā, āmen.
ATSAUCES
1. Jēkaba 4:12.
2. Almas 42:8; skat. arī 2. Nefija 9:13; Almas 12:32; 34:9, 16; 41:2; 42:15; Mozus 6:62.
3. Konferences ziņojums, 1967. g. apr., 48, izmainīta rindkopu secība.
4. 2. Nefija 9:8, 17.
5. Džozefs Smits — Vēsture 1:17.
6. Almas 42:23.
7. Almas 42:13.
8. Almas 34:16.
9. Skat. Almas 12:32
10. Mozus 5:10.
11. Mozus 5:11.
12. Alma 34:32.
13. Almas 34:33.
14. Almas 34:34.
15. The Mediation and Atonement (1882), 144.
16. Frederic W. Farrar, The Life of Christ (1994), 575.
17. M&D 19:18.
18. In Conference Report, 1994. g. apr., 26; vai Ensign, 1994. g. maijs, 20.
No comments:
Post a Comment