Otrais padomnieks Augstākajā Prezidijā
Priesterība sniedz lielas svētības, bet tai pat laikā tā nes sev līdzi svarīgus pienākumus.
Mani dārgie brāļi, tā vienmēr ir liela privilēģija un nopietna atbildība uzstāties Baznīcas
priesterības nesēju priekšā. Iespējams, ka šī ir lielākā priesterības nesēju sapulcēšanās
pasaules vēsturē. Jaunie vīrieši, gribu uz jums runāt, par to cik svētīti jūs esat, ka varat
nest Ārona priesterību, zināmu arī kā zemāko priesterību. Taču vārds zemākā nemazina
tās nozīmi. Tajā nav nekā maza — jo īpaši, kad redzu, cik jūs esat vareni!
Esmu pārliecināts, ka jūs atceraties, cik satraukti bijāt, kad pirmo reizi pasniedzāt Svēto
Vakarēdienu. Jūs kā Ārona priesterības nesēji, piedaloties Svētā Vakarēdiena
sagatavošanā, svētīšanā, pasniegšanā un iznēsāšanā, palīdzat tiem Baznīcas locekļiem,
kuri pieņem, Svēto Vakarēdienu, no jauna atdot sevi Tam Kungam un atjaunot ticību
Glābēja veiktajam Izpirkšanas upurim. Baznīcas locekļiem, kas pieņem Svēto
Vakarēdienu, tiek atgādināts uzņemties uz sevi Dēla Vārdu, vienmēr Viņu atcerēties,
turēt Viņa baušļus, lai vienmēr Viņa Gars varētu būt ar tiem. Es ceru, ka jūs novērtēsit
priesterību, kuru jūs nesat, un vienmēr cienīsit savas priesterības pienākumus.
Es nesen lasīju ziņojumu par kādiem diakoniem, kuriem bija vienaldzīga attieksme pret
Svētā Vakarēdiena iznēsāšanu. Viņi sāka domāt, ak, tas ir tik nepatīkams pienākums,
kuru neviens cits negrib darīt. Viņi bieži kavēja, un reizēm bija neatbilstoši ģērbušies.
Kādu svētdienu viņu priesterības padomnieks viņiem pateica: „Šodien jums nav
jāuztraucas par Svēto Vakarēdienu. Par to jau ir parūpējušies.”
Protams, viņi bija pārsteigti, to dzirdot, bet kā jau parasti, viņi kavēja Svēto Vakarēdienu.
Viņi mazliet noraizējušies ieslīdēja starp cilvēkiem sākuma dziesmas laikā. Tajā brīdī
viņi atskārta, kas sēž uz diakonu krēsliem — viņu priesterības kvoruma padomnieks un
bīskapijas augstie priesteri, starp kuriem bija cilvēks, kurš bija kalpojis kā bīskaps, un
staba prezidents. Viņi visi bija ģērbušies tumšos uzvalkos un baltos kreklos ar
kaklasaitēm. Pat vairāk, viņi izrādīja pilnīgu godbijību, no rindas uz rindu iznēsājot Svēto
Vakarēdienu. Tajā dienā Svētajā Vakarēdienā bija kaut kas dziļāks un daudznozīmīgāks.
Tie diakoni, kuri bija kļuvuši nevērīgi savos pienākumos, mācījās no viņu piemēra, ka
Svētā Vakarēdiena iznēsāšana ir svēta uzticība un liels gods.¹ Viņi sāka saprast, ka šī
priesterība ir, kā to nosauca apustulis Pēteris, ķēnišķīgā priesterība.²
Kopumā Ārona priesterība, bīskapijas uzraudzībā, pārvalda un pasniedz Svēto
Vakarēdienu. Mūsu draudzē, tepat Soltleiksitijā ir daudz ticīgu vecāka gada gājuma
Baznīcas locekļu, bet tikai daži Ārona priesterības vecumā. Gadiem ejot, es esmu vērojis
šos augstos priesterus un elderus, stipras ticības un izcilu spēju apveltītus vīrus, pazemīgi
un godbijīgi iznēsājot Svēto Vakarēdienu. Kādu laiku šai priesteru grupā bija vecākais
federālais tiesnesis, Jutas štata gubernatora vietas kandidāts un citas prominentas
personas. Viņi bija pagodināti un acīmredzot jutās priviliģēti izpildīt šo svēto priesterības
pienākumu.
2
Ārona priesterība ir liela garīgā spēka dāvana, kuru Tas Kungs piešķīra Āronam un viņa
dēliem.3 Tā satur „eņģeļu kalpošanas un sagatavojošā evaņģēlija atslēgas”4 un arī „grēku
nožēlas un kristību grēku nožēlošanai evaņģēliju.”5
Es gribētu mazliet parunāt par eņģeļu kalpošanu. Senajos laikos un mūsdienās eņģeļi
ierodas un sniedz instrukcijas, brīdinājumus un norādījumus, kas deva labumu tiem
cilvēkiem, kurus viņi apciemoja. Mēs pilnīgi neapzināmies to, cik ļoti liela ietekme
eņģeļiem ir mūsu dzīvē. Prezidents Džozefs F. Smits teica: „Līdzīgā veidā mūsu tēviem
un mātēm, brāļiem, māsām un draugiem, kas ir aizgājuši no šīs zemes, būdami uzticīgi un
cienīgi baudīt šīs tiesības un privilēģijas, var būt dota misija atkal apmeklēt savus
radiniekus uz zemes, nesot no dievišķās klātbūtnes mīlestības, brīdinājuma, vai
aizrādījuma un norādījumu vēstījumus, tiem, kurus tie bija mācījušies mīlēt, kad bija
ķermenī.”6 Daudzi no mums jūt, ka mums bijusi šāda pieredze. Viņu kalpošana ir bijusi
un būs svarīga evaņģēlija daļa. Eņģeļi kalpoja Džozefam Smitam, kad tas atjaunoja
evaņģēlija pilnību.
Almai jaunākajam bija personiska pieredze ar kalpojošajiem eņģeļiem. Kā jauns vīrietis,
viņš bija ieskaitīts starp neticīgajiem un „viņš pārliecināja daudzus no tautas darīt tādas
pašas nekrietnības kā viņš.” Kādu dienu, „kad viņš ceļoja apkārt, lai iznīcinātu Dieva
baznīcu” kopā ar Mosijas dēliem, „Tā Kunga eņģelis viņiem parādījās; un viņš nolaidās,
it kā būtu bijis mākonī; un viņš runāja it kā pērkona balsī, kas lika trīcēt zemei.” Tad
eņģelis sauca, „Alma, piecelies un panāc priekšā, jo kāpēc tu vajā Dieva baznīcu?”
Alma bija tik ļoti pārņemts ar notikušo, ka viņš noģība un pie tēva tika aiznests. Tikai pēc
tēva un citu cilvēku lūgšanām un gavēšanas Alma atguva veselību un visus spēkus. Tad
viņš piecēlās un paziņoja, „Es esmu nožēlojis savus grēkus un esmu ticis Tā Kunga
pestīts; lūk, es esmu piedzimis no Gara.”7 Alma kļuva par vienu no varenākajiem
Mormona Grāmatas misionāriem. Visas savas kalpošanas laikā viņš ne reizi netika
ieminējies par eņģeļa vizīti. Tā vietā viņš izvēlējās liecināt, ka patiesība pie viņa ir nākusi
caur Dieva Svēto Garu.
Tā būtu liela svētība — tik apmācītam no eņģeļa. Taču, Alma mūs māca, ka pilnīgā un
galējā pievēršana nāca pēc tam, kad viņš bija „lūdzis un gavējis daudzas dienas.”8 Viņa
pilnīgā pievēršana nāca caur Svēto Garu, kurš ir pieejams katram no mums, ja vien esam
cienīgi.
Brīnumaini notikumi ne vienmēr ir bijis iemesls pievēršanai. Piemēram, kad Lamans un
Lemuēls fiziski izrēķinājās ar saviem jaunākajiem brāļiem, eņģelis ieradās un brīdināja
viņus pārtraukt. Eņģelis brāļus arī nomierināja, sakot, ka Lābans tiks nodots viņu rokās.
Nefijs, no vienas puses, ticēja un ieguva misiņa plāksnes no Lābana. Lamans un Lemuēls,
no otras puses, neticēja un nemainīja savu nostāju pēc eņģeļa vizītes. Nefijs viņiem
atgādināja, „Kā tas ir, ka jūs esat aizmirsuši, ka jūs esat redzējuši Tā Kunga eņģeli?”9
Jūs, jaunie vīrieši, veidojat savas liecības. Tās ir stiprinātas ar garīgu apstiprinājumu caur
Svēto Garu vienkāršās dzīves darbībās. Kādi lieli notikumi varētu stiprināt jūsu liecību,
bet iespējams, ka tas tā nenotiks.
Priesterība sniedz lielas svētības, bet tai pat laikā tā nes sev līdzi svarīgus pienākumus.
3
1.Visiem priesterības nesējiem ir jāpaaugstina savs aicinājums, darbojoties Tā Kunga
Vārdā atbilstoši saviem pienākumiem un aicinājumam. Mēs paaugstinām savu
aicinājumu, sekojot kvoruma prezidija, bīskapa un kvoruma padomnieku vadībai. Tas
nozīmē sagatavot, svētīt un iznēsāt Svēto Vakarēdienu tā, kā mūs to ir lūguši darīt. Tas
nozīmē pildīt arī citus Ārona priesterības pienākumus, tādus kā tīrīt lūgšanu namus,
izkārtot krēslus staba un citām Baznīcas sanāksmēm, un pildīt citus uzdevumus.
2. Ārona priesterības jeb sagatavošanās priesterības nesējiem ir pienākums gatavoties
augstākajai priesterībai un tikt apmācītiem lielākai atbildībai kalpošanai Baznīcā.
3. Ārona priesterības nesējam ir jābūt labam piemēram, ar tīrām domām un atbilstošu
uzvedību. Mēs iegūstam šīs īpašības, pildot savus priesterības pienākumus.
4. Jūs būsiet iesaistīts savā kvorumā un citās aktivitātēs ar jauniem vīriešiem, kuriem ir
tādi paši standarti kā jums. Jūs varat stiprināt cits citu.
5. Lai palīdzētu sagatavoties misijai, jūs varat studēt Svētos Rakstus un mācīties
evaņģēlija principus.
6. Jūs varat mācīties lūgt un atpazīt atbildes.
Mācībā un Derībās aprakstītas dažādas Ārona priesterības pilnvaras. Pirmkārt, iesvētīšana
priesterībā dod pilnvaras veikt priekšrakstus, ko var veikt ar Ārona priesterību. Bīskapība
ir Ārona priesterības prezidijs bīskapijā.10 Otrkārt, šī priesterība ir sadalīta dažādos
amatos, katrs ar saviem pienākumiem un privilēģijām. Kā diakons jūs pārraugāt Baznīcu
kā pastāvīgais kalpotājs.11 Kā skolotājs, papildus Baznīcas pārraudzīšanai, jums tos ir
jāatbalsta un jāstiprina.12 Kā priesterim, jums ir jāsludina, jāmāca, jāizskaidro, jāiedrošina
un jākrista, un jāsvēta Svētais Vakarēdiens, un jāapmeklē katrs loceklis.13 Jūsu bīskaps,
kurš vada augstos priesterus, ir arī priesterības kvoruma prezidents un vada kvoruma
darbu.
Pārejot no viena Ārona priesterības aicinājuma otrā, jūs paturat iepriekšējā aicinājuma
pilnvaras. Piemēram, tie no jums, kas esat priesteri, vēl aizvien ir pilnvaras, kuras jums
bija kā diakonam un skolotājam. Patiesībā, kad jūs beidzot esat iesvētīti Melhisedeka
priesterībā, jūs paturēsiet un pildīsit Ārona priesterības pienākumus. Nelaiķis Elders
LeGrands Ričards, kurš daudzus gadus bija Divpadsmito kvoruma loceklis, saprata šo
principu ļoti labi. Viņš bieži mēdza teikt: „Es esmu tik vien kā pieaudzis diakons.”
Kā jau tiku minējis, mācīšana ir viens no svarīgākajiem Ārona priesterības pienākumiem.
Iespēja mācīt jums, jauniešiem, bieži vien ir, kad jūs kalpojat kā pārinieks mājskološanā
ar savu tēvu vai citu Melhisedeka priesterības nesēju. Raudzīties pēc Baznīcas locekļu
vajadzībām kā laicīgajām, tā garīgajām, ir ļoti nozīmīga Baznīcas pārraudzīšanas daļa.
Džozefs Smits mājskološanai deva lielu prioritāti. Brālis Ezra Ouklijs bija Pravieša
mājskolotājs, un katru reizi, kad brālis Ouklijs devās mājskološanā pie Smitu ģimenes,
„Pravietis sasauca visu savu ģimeni kopā un pasniedza viņam savu krēslu, sakot ģimenei”
uzmanīgi klausīties brāli Oukliju.14
4
Jums, jaunie vīrieši, Ārona priesterības nesēji, ir vajadzīgs Svētais Gars kā
mājskološanā, tā privātajās dzīvēs, sagatavojot Svēto Vakarēdienu vai darot ko citu. Jums
vajadzēs izsargāties no klupšanas akmeņiem. Viens no lielākajiem ir atkarība.
Es jums iesaku izvairīties no jebkāda veida atkarībām. Šajos laikos Sātans un viņa
sekotāji paverdzina dažus mūsu izvēlīgākos jauniešus caur atkarību no alkohola, dažādām
narkotikām, pornogrāfiju, tabaku, azartspēlēm un nepārvaramiem traucēkļiem. Ir cilvēki,
kuri liekas piedzimst ar vājībām uz šiem netikumiem tā, ka pat mazākais mēģinājums
kļūst par nekontrolējamu atkarību. Dažas atkarības nopietni izmaina domāšanu un rada
alkas, kas ir stiprākas par saprātu un spriešanas spējām. Šīs atkarības iznīcina ne tikai to
dzīvi, kuri ar tām necīnās, bet arī viņu vecāku, dzīvesbiedru un bērnu dzīvi. Pravietis
Jeremija gaudās: „Ne ķēniņi zemes virsū, ne visas pasaules iedzīvotāji nekad nebūtu
ticējuši, ka Jeruzālemes pretinieki un ienaidnieki varētu kādreiz ieiet pa tās vārtiem.”15
Tas Kungs Savā gudrībā ir mūs brīdinājis, ka absolūti ir jāizvairās tā, kas mums nenāk
par labu. Mēs tikām brīdināti nedzert pirmo alkoholisko dzērienu, izsmēķēt pirmo
cigareti, vai pamēģināt pirmās narkotikas. Ziņkārība un pūļa spiediens ir egoistiski
iemesli, lai eksperimentētu ar atkarību veicinošām vielām. Mums vajadzētu apstāties un
padomāt par sekām, ne tikai sevis un savas nākotnes dēļ, bet arī savu tuvinieku dēļ. Sekas
ir fiziskas, bet viņi arī riskē pazaudēt Svēto Garu un nonākt Sātana ietekmē.
Es liecinu par sakoptību, garīgumu, mierinājumu, stiprinājumu un savaldīgumu, ko manā
dzīvē ir ienesusi priesterība. Es esmu dzīvojis ar tās garīgo ietekmi visu dzīvi — mana
vectēva mājā, mana tēva mājā, un visbeidzot paša mājā. Tas ir vienreizēji — izmantot
universālu spēku un priesterības pilnvaras, lai iedvesmotu cilvēkus un dziedinātu slimos.,
Lai mēs dzīvotu cienīgi, lai nestu priesterību, lai rīkotos Dieva Vārdā, es lūdzu Jēzus
Kristus Vārdā, āmen.
ATSAUCES
1. Adaptēts no Laird Roberts, „On Water and Bread,” Tambuli, 1984. g. okt., 40–41.
2. 1. Pētera 2:9.
3. Skat. M&D 84:18.
4. M&D 84:26.
5. M&D 13:1.
6. Gospel Doctrine, 5th ed. (1939), 436.
7. Skat. Mosijas 27:8–24.
8. Almas 5:46.
9. 1. Nefija 7:10.
10. Skat. M&D 107:15.
5
11. Skat. M&D 84:111; skat. arī M&D 20:57–59.
12. M&D 20:53.
13. M&D 20:46–47.
14. William G. Hartley, „Ordained and Acting Teachers in the Lesser Priesthood, 1851–
1883,” Brigham Young University Studies, 1976. g. pavasaris, 384.
15. Raudu Dz. 4:12.
No comments:
Post a Comment