no Divpadsmit Apustuļu kvoruma
Taisnīgi pielietota, rīcības brīvība ļauj gaismai izkliedēt tumsu un sniedz mums spējas dzīvot priecīgi un laimīgi.
Es esmu pateicīgs par mūsu pravieša, prezidenta Gordona B. Hinklija liecību. Visu Baznīcas locekļu vārdā, es izsaku pateicību par to, ka viņš izvēlējās sekot Tā Kunga iedvesmai un lūdza mūs lasīt Mormona grāmatu. Mēs esam bagātīgi svētīti caur šo iedvesmas pilno padomu.
Tēvs Lehijs, pirmais pravietis, par ko veikts ieraksts Mormona grāmatā, arī izvēlējās sekot Tam Kungam. Lehijam tika sniegtas instrukcijas, ka "viņam ir jāņem sava ģimene un jāaiziet tuksnesī."1 Par spīti skarbajiem ceļošanas apstākļiem un viņa dēlu — Lamana un Lemuēla — kurnēšanai, Lehijs turpināja vest savu ģimeni uz Apsolīto Zemi. Taču tā nebija miera osta. Lamans un Lemuēls izmantoja savu rīcības brīvību, lai nepaklausītu Kungam, un Lehija "sirds tika nospiesta ar bēdām viņu dēļ."2 Pirms nāves Lehijs sapulcēja ap sevi savus bērnus, deva viņiem svētību un padomus.3 Dumpīgos dēlus viņš mudināja uz grēku nožēlošanu un uzticību: "Pamostieties, mani dēli...nokratiet važas, ar kurām jūs esat saistīti!"4 Un savam taisnīgajam dēlam Jēkabam viņš deva pašu pēdējo — visnozīmīgāko mācību
Ja mēs varētu bērniem un mazbērniem atstāt vienu īpaši svarīgu pamācību, kas tā būtu? Lehijs no visiem brīnišķīgajiem evaņģēlija principiem savam dēlam izvēlējās mācīt par pestīšanas ieceri un par mums dāvāto rīcības brīvību.
Viņš mācīja, ka "cilvēki ir pietiekami apmācīti, lai atšķirtu labu no ļauna".5 Šis svētais norādījums tika dots debesīs. Tur, lielajā apspriedē, mūsu Debesu Tēvs mums piešķīra rīcības brīvības dāvanu, lai pārbaudītu mūs mirstīgajā stāvoklī un "redzētu, vai mēs izpildīsim visu, ko Tas Kungs Dievs mums pavēlēs".6
Taču Sātans pretojās Dievam un Viņa plānam, sakot: "Es izpirkšu visu cilvēci . . tādēļ dod man savu godību."7 "Un tādēļ, ka Sātans sacēlās pret mani un centās iznīcināt cilvēka rīcības brīvību, kuru es, Dievs Tas Kungs, viņam tiku devis . . . es pavēlēju, lai viņš tiktu gāzts."8 "Un tajā dienā daudzi viņam sekoja."9 Patiešām, "trešā daļa debesu iemītnieku"10 izmantoja savu izvēles brīvību, lai noraidītu Dieva plānu. Jūs un es, mēs bijām starp tiem, kas izmantoja savu izvēles brīvību, lai pieņemtu mūsu Debesu Tēva plānu nākt uz zemes, dzīvot mirstīgo dzīvi un pilnveidoties. "Mēs priekā gavilējām . . . par iespēju nākt uz zemes un saņemt ķermeni, jo zinājām, ka caur uzticību varam kļūt tādi paši kā Dievs Mūsu Tēvs".11
Un tagad mēs esam šeit — uz zemes, kur ir ļoti daudz iespēju izmantot savu izvēles brīvību, "jo ir vajadzīgs, lai būtu pretstats visās lietās".12 Šis pretstats ir sevišķi nozīmīgs, lai piepildītu mūsu dzīves sūtību. Kā skaidroja Lehijs, "lai īstenotu savus mūžīgos nodomus attiecībā uz cilvēku . . . Dievs Tas Kungs ļāva cilvēkam rīkoties patstāvīgi. Tad nu cilvēks nevar rīkoties patstāvīgi, nebūdams viena vai otra kārdināts".13
Ādams un Ieva bija pirmie Dieva bērni, kas tika pakļauti kārdinājumiem. Viņus kārdināja Sātans, "visu melu tēvs"14, vēloties visu cilvēci padarīt nelaimīgu. Ādams un Ieva tika izdzīti no Ēdenes dārza, „lai apstrādātu zemi" dēļ tā, ka izvēlējās nobaudīt "aizliegto augli”.15 Šīs izvēles dēļ, viņi arī "dzemdēja bērnus . . . visas zemes ģimeni"16 un šis mirstīgais stāvoklis kļuva viņiem un viņu pēcnācējiem par "pārbaudes stāvokli".17 Jo, kā Lehijs teica Jēkabam: "Viss ir darīts Tā gudrībā, kurš zina visu. Ādams krita, lai cilvēki varētu būt; un cilvēki ir, lai viņi varētu gūt prieku".18
Dažkārt mēs aizmirstam, ka Debesu Tēvs vēlas, lai katrs no mums iegūtu šo prieku. No tā mūs var atturēt vienīgi padošanās kārdinājumiem un grēkam. Un padošanās kārdinājumiem savukārt ir tieši tas, ko tik ļoti vēlas Sātans.
Man reiz tika dota iespēja pavadīt prezidentu Spenseru V. Kimbalu uz kādu attālu zemi. Mēs apmeklējām vairākas apdzīvotas vietas šajā apkārtnē, tostarp arī pazemes katakombas — cilvēku, ko vajāja kristīgie fanātiķi, apbedījuma vietas. Kad mēs iznācām no tās vietas pa tumšajām, šaurajām kāpnēm, prezidents Kimbals man deva kādu neaizmirstamu pamācību. Viņš pavilka mani aiz mēteļa stūra un teica, "mani vienmēr ir uztraucis tas, ka pretinieks izmanto mūsu Glābēja vārdu." Pēc brīža viņš piebilda, "Taču atceries, Robert, ka pretinieks nevar priecāties tikmēr, kamēr mēs negrēkojam."
Kad es vairākkārt pārdomāju šo viņa komentāru un cītīgi pētīju Svētos Rakstus, es sāku saprast, ko prezidents Kimbals ar to tika domājis. Es atsaucu atmiņā Tā Kunga vārdus visiem zemes iedzīvotājiem, kas ierakstīti Mormona grāmatā: "Ak vai, vai, vai šai tautai; ak vai, visas zemes iedzīvotājiem, ja vien tie nenožēlos grēkus; jo velns smejas un viņa eņģeļi priecājas dēļ tiem, kas ir nokauti no manas tautas skaistajiem dēliem un meitām".19 Tie ir mūsu grēki, kas liek velnam līksmot, mūsu bēdas, kas sniedz viņam liekuļotu prieku.
Kaut gan velns smejas, viņa vara ir ierobežota. Iespējams, daži no jums atceras kādu senu parunu: "tā ir velna vaina (viņš mani piespieda to darīt)." Šodien es vēlētos paskaidrot pilnīgi nepārprotamiem vārdiem, ka Dieva pretinieks mūs nevar ne uz ko piespiest. Viņš, kā saka Svētie Raksti, tikai gaida mūsu durvju priekšā, un viņš katru dienu mums seko.20 Katru reizi, pametot mājas, izdarot kādu izvēli, mēs izvēlamies vai nu doties viņa virzienā, vai arī mūsu Glābēja virzienā. Taču pretiniekam, ja vien mēs viņam to pavēlam, ir jāatkāpjas. Viņš nespēj mūs nekādi ietekmēt, ja vien mēs paši to neļaujam, un viņš to zina! Vienīgais mirklis, kad viņš var ietekmēt mūsu prātu un ķermeni, mūsu garu, ir tad, kad mēs viņam to ļaujam. Citiem vārdiem sakot, mēs nedrīkstam padoties viņa vilinājumiem!
Rīcības brīvība, priesterības svētības, Kristus gaisma un Svētais Gars mums ir dots ar noteiktu nolūku. Šis nolūks ir izaugsme un laime šīs dzīves laikā un nākamajā — mūžīgajā dzīvē. Šodien es vaicāju — vai mēs esam saņēmuši šo Garu? Vai mēs Tam sekojam pa šauro jo šauro taku, kas ved pie Dieva un mūžīgās dzīves? Vai mēs turamies pie dzelzs margas, vai arī dodamies pavisam citā virzienā? Es liecinu, ka tas, kā mēs izvēlamies justies, domāt un rīkoties ir veids, kā varam turēties uz šī ceļa, kamēr sasniegsim mūsu mūžīgo mērķi.
Šobrīd neviens no mums nespēj noturēties uz šī šaurā ceļa nepārtraukti. Diemžēl katrs no mums kļūdās. Šī iemesla dēļ Lehijs, kurš izprata Glābēja lomu mūsu izvēles brīvības saglabāšanā un pielietošanā, mācīja Jēkabam un mums, ka “Mesija nāks laika pilnībā, lai Viņš varētu atpestīt cilvēku bērnus no krišanas. Un tāpēc, ka viņi ir atpestīti no krišanas, viņi ir kļuvuši brīvi uz mūžiem, atšķirdami labu no ļauna; lai rīkotos paši un nevis lai ar viņiem rīkotos".21 Tā ir atslēga — rīkoties pašiem, nevis lai ar mums rīkojas. Šajās pēdējās dienās tāpat kā senajos laikos mums ir jāizdara izvēle, lai izvairītos no ļauna un nepieļautu, ka šis ļaunais spēks mūs ietekmē. Svētais Gars mūs vadīs. Mēs zinām, ka Jāzeps tika mudināts bēgt no Potifara sievas; Ābrāms paklausīja norādījumiem iziet no Ūras zemes; Lehijam tika dota pavēle pamest Jeruzālemi, pirms tā tiks iznīcināta; un, lai pasargātu Glābēja dzīvību, Marija un Jāzeps tika pamudināti bēgt uz Ēģipti. Brīdinājumi, kas mums tiek doti, lai mēs bēgtu no ļauna, parāda mūsu Debesu Tēva izpratni par mūsu spēku un vājībām, un to, ka Viņš apzinās neparedzēto apstākļu ietekmi mūsu dzīvē. Šie mudinājumi mūs neapstādina nekavējoties, jo Dieva Gars nerunā pērkona balsī. Šī balss ir tik maiga kā čuksts, kas ienāk kā pēkšņa doma mūsu prātā vai kā sajūta mūsu sirdī. Ņemot vērā šos maigos brīdinājuma signālus, mēs būsim pasargāti no grēka iznīcinošajām sekām.
Taču, ja mēs brīdinājumus ignorēsim, Gara gaisma izzudīs. Mūsu rīcības brīvība tiks ierobežota vai pat zaudēta, mēs zaudēsim pašapziņu un spēju rīkoties. Mēs "pusdienas laikā staigāsim garīgajā tumsā."22
Cik gan viegli ir noklīst no pareizā ceļa un pazust! Cik gan ātri mēs tiekam sasaistīti grēka važās, ko pieminēja Lehijs, runājot ar saviem dumpīgajiem dēliem!23 Ja izdarīsim izvēli, kas mūs iegrūdīs dziļos parādos, mēs zaudēsim savu spēju piepildīt savas vēlmes un vajadzības vai paglabāt nebaltai dienai. Ja izvēlēsimies pārkāpt likumu, mūs, iespējams, ieslodzīs cietumā, kur rīcības brīvība būs tik ļoti ierobežota, ka pat nevarēsim izvēlēties, kurp iet, ko satikt vai ko darīt. Tam ļoti līdzīgs ir garu cietums. Tādēļ, lai saglabātu rīcības brīvību, mums ikdienas jāmin paklausības taka un jāstaigā Mūsu Tēva un Mūsu Glābēja gaismā. Tas ir vienīgais ceļš, kas ved pie Mūsu Tēva debesīs.
Ja, izdarot nepareizas izvēles, esam pazaudējuši īsto ceļu, jāatceras par mums piešķirto rīcības brīvību — izvēles brīvību, ko mēs varam nolemt pielietot no jauna. Es to saku īpaši tiem, ko pārmākusi bieza atkarības tumsa. Ja jūs esat krituši par upuri destruktīvai, uz atkarībām balstītai uzvedībai, jums šķiet, ka garīgi esat iekļuvuši izplatījuma melnajā caurumā. Tāpat kā tas ir ar reālajiem melnajiem caurumiem, var šķist neiespējami, ka gaisma varētu piekļūt tur, kur jūs šobrīd atrodaties. Kā jums izbēgt? Es liecinu, ka vienīgais ceļš ir caur izvēles brīvību, ko jūs tik drosmīgi izmantojāt pirmsmirstīgajā dzīvē, caur izvēles brīvību, ko pretinieks nespēj jums atņemt, ja vien jūs paši viņam to neatdodat.
Kā Jūs varat izmantot šo izvēles brīvību? Kā Jūs no jauna varat to izmantot pareizā veidā? Izvēlieties rīkoties ticībā un paklausībā! Ļaujiet man ieteikt dažas pamata izvēles, ko Jūs varat izdarīt jau tagad — šodien pat.
Izvēlieties pieņemt — patiesi pieņemt — to, ka esat Dieva bērns, ka Viņš Jūs mīl, un ka Viņam ir spēks Jums palīdzēt!
Izvēlieties ziedot visu — visu savu dzīvi — uz Viņa altāra! Ticot, ka esat Viņa bērni, nolemiet, ka jūsu dzīve pieder Viņam un ka Jūs izmantosit savu rīcības brīvību, lai pildītu Viņa gribu. Savas dzīves laikā Jūs varat šo izvēli izdarīt vairākkārt, taču nekad, nekad nepadodieties!
Izvēlieties būt tādās situācijās, lai gūtu pieredzi ar Dieva Garu — caur lūgšanu, studējot Svētos Rakstus, draudzes sanāksmēs, savās mājās, caur vērtīgu mijiedarbību ar apkārtējiem. Kad sajūtat Gara ietekmi, jūs tiekat attīrīts un stiprināts. Gaisma tiek iedegta, un tur, kur iespīd šī gaisma, ļaunuma tumsa nedrīkst palikt.
Izvēlieties paklausīt un turēt derības, sākot ar derībām, ko noslēdzāt kristību laikā. Atjaunojiet šīs derības ik nedēļu, cienīgi pieņemot Svēto Vakarēdienu.
Ievēlieties sagatavoties, lai būtu cienīgi apmeklēt templi, noslēgt un atjaunot svētās derības, saņemt visas evaņģēlija svētības un glābšanas priekšrakstus.
Visbeidzot, pats svarīgākais — izvēlieties ticēt Jēzus Kristus veiktajai Grēku Izpirkšanai! Pieņemiet Glābēja piedošanu un pēc tam piedodiet paši sev. Upura, ko Viņš veica Jūsu labā, dēļ Viņam ir vara "jūsu grēkus vairs neatminēties"24 Jums jārīkojas tieši tāpat.
Pēc tam, kad atkal esat uz pareizā ceļa un no jauna esat "brīvi, lai izvēlētos", noraidiet kauna jūtas par tiem grēkiem, ko jau esat nožēlojuši, nezaudējiet drosmi pagātnes kļūdu dēļ un līksmojiet ar cerību uz nākotni. Atcerieties, Sātans tiecas, lai mēs būtu "nelaimīgi līdzīgi viņam pašam"25 Dariet tā, lai jūsu vēlēšanās būtu spēcīgāka par to, ko vēlas viņš! Esiet laimīgi un pārliecināti par savu dzīvi un tām iespējām un svētībām, kas jūs gaida šeit un cauri mūžībai.
Galu galā, atcerieties, ka mūsu izvēles brīvība nav domāta tikai mums. Mēs esam atbildīgi, lai izmantotu to citu labā — lai celtu un stiprinātu citus viņus pārbaudījumu un neveiksmju laikā. Daži no mūsu brāļiem un māsām ir zaudējuši pilnu rīcības brīvību, izdarot nepareizu izvēli. Līdztekus tam, ka spējam turēties pretim kārdinājumiem, mēs spējam un mums jāvar aicināt arī citus saņemt gaismu un Jēzus Kristus evaņģēliju. Caur draudzību un mīlestību, mēs varam viņus vadīt pa paklausības ceļu un iedrošināt izmantot savu rīcības brīvību, lai no jauna pieņemtu pareizus lēmumus.
Kā Tēvs Lehijs liecināja savai ģimenei par tām svētībām, ko nes rīcības brīvība, tā arī es vēlos jums sniegt savu liecību, mani mīļotie brāļi un māsas visā pasaulē, un mana ģimene. Izvēles brīvība tika pasludināta Debesu apspriedē, kur mēs izlēmām sekot Debesu Tēva iecerei un kļūt mirstīgi uz šo pārbaudes periodu. Rīcības brīvība ļauj mums tikt pārbaudītiem, lai pārliecinātos, vai mēs pastāvēsim līdz galam, un spēsim ar godu atgriezties pie mūsu Debesu Tēva. Rīcības brīvība ir katalizators, kas mudina mūs izpaust savu iekšējo būtību — garīgās vēlmes, ārējā — kristīgā uzvedībā. Rīcības brīvība mums ļauj veikt pareizas, paklausības pilnas izvēles, kas stiprina un dod spēku celt un stiprināt arī citus. Cienīgi izmantota izvēles brīvība ļauj gaismai iznīcināt tumsību un dod mums spēju dzīvot ar prieku un laimi tagadnē, nekavēties atmiņās par pagātnes kļūdām, ar ticību ielūkoties nākotnē un pat mūžībā. Mūsu izvēles brīvības pielietojums nosaka to, kas mēs esam un kas mēs būsim.
Visiem tiem, kas vēlas baudīt no izvēles brīvības izrietošās celestiālās svētības, es liecinu, ka šo izvēles brīvību stiprina mūsu ticība un paklausība. Izvēles brīvība mudina mūs uz noteiktu rīcību: meklēt, lai atrastu, lūgt, lai gūtu Svētā Gara vadību, klaudzināt pie tām durvīm, kas ved uz garīgu gaismu un, galu galā — uz glābšanu. Es vēlos dalīties īpašā liecībā par to, ka mūsu Glābējs, Jēzus Kristus, ir šīs gaismas avots — pasaules gaisma un dzīvība. Ja mēs izmantosim savu izvēles brīvību, lai sekotu Viņam, Viņa gaisma mūsos kļūs spožāka un spožāka līdz tai brīnišķīgajai dienai,26 kad mēs uz mūžību nonāksim mūsu Debesu Tēva klātbūtnē. Es lūdzu par to, lai mēs prastu izmantot savu rīcības brīvību līdz šīm svētajām un lieliskajām beigām, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
ATSAUCES
1. 1. Nefija 2:2.
2. Skat. 2. Nefija 1:17.
3. Skat. 2. Nefija 1:14.
4. 2. Nefija 1:23.
5. 2. Nefija 2:5.
6. Skat. Ābrahāma 3:24–25.
7. Mozus 4:1.
8. Mozus 4:3.
9. Ābrahāma 3:28.
10. M&D 29:36.
11. Joseph Fielding Smith, Man, His Origin and Destiny (1965), 277.
12. 2. Nefija 2:11.
13. 2. Nefija 2:15–16.
14. 2. Nefija 2:18.
15. 2. Nefija 2:19.
16. 2. Nefija 2:20.
17. 2. Nefija 2:21.
18. 2. Nefija 2:24–25.
19. 3. Nefijs 9:2.
20. Skat. 1. Mozus 4:7, Mozus 5:23.
21. 2. Nefija 2:26.
22. M&D 95:6.
23. Skat. 2. Nefija 9:45.
24. M&D 58:42.
25. 2. Nefija 2:27.
26. Skat. M&D 50:24.
No comments:
Post a Comment