Tas parādās jūsu sejā

Elēna S. Daltone
Otrā padomniece Jauno Sieviešu vispārējā prezidijā

Jūs atstarojat Viņa gaismu. Jūsu piemēram būs spēcīga un laba ietekme uz zemes.

Nekad nav bijis labāka laika kā šis, lai dzīvotu uz zemes. Šīs ir „neaizmirstamas dienas.” Tās ir jūsu dienas, un tās ir apbrīnojamas. Jūs esat apbrīnojamas! Skatoties jūsu acīs un redzot jūsu starojošās sejas, es apbrīnoju, ka jūs spējat būt tik labas, tik stipras un tik tīras pasaulē, kas ir tik izaicinoša. Es atminos dzejoli, ko mans vectēvs mēdza man skaitīt, kad es biju aptuveni jūsu vecumā. Viņš teica:
 

Jums nav jāsaka, kā jūs dzīvojat katru dienu;
Jums nav jāsaka, vai jūs strādājat vai spēlējaties;
Pārbaudīts un patiess barometrs stāv savā vietā —
Jums nav jāsaka, tas to parādīs jūsu sejā. ...
Kad jūs dzīvojat tuvu Dievam un Viņa bezgalīgai labvēlībai —
Jums nav jāsaka, tas parādīsies jūsu sejā.

Es nekad neesmu aizmirsusi šo vienkāršo dzejoli, un es vienmēr esmu centusies dzīvot tā, lai tas parādītos manā sejā. Es varu redzēt, ka arī jūs tā darāt. Jūsu sejā parādās gaisma, jo jūs esat noslēgušas un turat derības ar savu Debesu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu, un jūs esat veikušas izvēli, kas jūs ir sagatavojušas, lai ar jums kopā būtu Svētais Gars. Es apbrīnoju katru no jums.

Prezidents Gordons B. Hinklijs par jums teicis: „Jūs esat . . . lieliskākā [un stiprākā] jauno cilvēku paaudze, kas jebkad bijusi šīs Baznīcas vēsturē.” Es ticu, ka jūs tikāt sagatavotas un paglabātas, lai būtu uz zemes šajā laikā, kad ir milzīgi izaicinājumi un iespējas. Es domāju, ka Tas Kungs paļaujas uz jums, ka būsit piemēri, lai dzīvotu taisnīgu dzīvi un stāvētu kā liecība „visos laikos un visās lietās, un visās vietās.” Patiešām par jums var sacīt, ka jūs esat „nākotnes gaišā un spožā cerība.”

Es ticu, ka jūs esat to skaitā, par ko runāja apustulis Pēteris, kad viņš teica: „Jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.”

Šī gaisma ir Glābēja gaisma. Tā ir Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija gaisma. Atkarībā no tā, kā jūs dzīvojat pēc evaņģēlija, jūs atstarojat Viņa gaismu. Jūsu piemēram ir spēcīga un laba ietekme uz zemes. „Celies un mirdzi, lai tava gaisma varētu būt par karogu visām tautām” — tas ir aicinājums katrai no jums. Tas ir aicinājums pāriet uz augstāku līmeni. Tas ir aicinājums būt vadītājām — vadīt laipnībā, šķīstībā, pieticībā un svētumā. Tas ir aicinājums dalīties šajā gaismā ar citiem. Šis ir laiks, lai celtos un mirdzētu.

Vai viena taisnīga sieviete var izmainīt pasauli? Atbilde ir skanīgs „Jā!” Jums ir Svētais Gars kā jūs pavadonis, un Viņš „rādīs jums visu, kas jums jādara.” Tas, kas jūs stiprinās būt vadītājām un piemēriem, ir ikdienišķas lietas — ikdienas lūgšana, ikdienas Svēto Rakstu studēšana, ikdienas paklausība, ikdienas kalpošana citiem. Darot šis lietas, jūs kļūsit tuvākas Glābējam un kļūsit Viņam aizvien līdzīgākas. Līdzīgi Mozum, Abinadijam un citiem uzticīgiem vadītājiem, jūsu sejas staros jūsu ticības gaismā. „Vai jūs savā izskatā tiecaties pēc līdzības Viņam?” „Celies un mirdzi.”

1856. gadā 13 gadu vecumā Marija un viņas ģimene pievienojās Baznīcai Anglijā, ceļoja uz Ameriku un pievienojās Martina rokas ratiņu kompānijai. Savā personīgajā vēsturē viņa atceras ceļojuma grūtības — mazā brālīša un vecākā brāļa zaudējumu, savu pēdu apsaldēšanu, un visbeidzot jaunpiedzimušās māsas un savas mātes nāvi. Kad viņa ieradās Soltleika ielejā, ārsts amputēja viņas kājām pirkstus, taču pravietis Brigams Jangs viņai apsolīja, ka viņai nekas no kājām vairs netiks nogriezts. Viņa atceras: Kādu dienu es sēdēju ... raudot. Manas kājas ļoti sāpēja — kad pie durvīm pieklauvēja kāda neliela veca sieviete. Viņa teica, ka tā vairākas dienas bija jutusi, ka kādam viņa ir nepieciešama. ... Es viņai parādīju savas kājas. ... Viņa teica: „Jā, un ar Tā Kunga palīdzību mēs tās tomēr glābsim.” Viņa pagatavoja sautējošu kompresi un uzlika to uz manām pēdām, un katru dienu pēc tam, kad bija aizgājis ārsts, viņa atnāca un kompresi nomainīja. Pēc trim mēnešiem manas pēdas bija veselas.

Taču Marija bija sēdējusi krēslā tik ilgu laiku, ka viņas kājas bija kļuvušas stīvas un viņa tās nevarēja iztaisnot. Kad viņas tēvs redzēja tās stāvokli, viņš raudāja. Viņš ierīvēja viņas kājas ar eļļu un centās tās iztaisnot, taču bez panākumiem. Kādu dienu viņš sacīja: „Marija, es esmu izdomājis plānu, lai tev palīdzētu. Es pienaglošu pie sienas plauktu, un, kamēr es esmu prom darbā, tu centies to aizsniegt.” Viņa teica, ka bija vairākas dienas visu dienu mēģinājusi un beidzot spēja plauktu aizsniegt. Tad viņas tēvs plauktu novietoja nedaudz augstāk. Tas turpinājās vēl trīs mēnešus, un, pateicoties viņas ikdienas
uzcītībai, viņas kājas iztaisnojās un viņa atkal iemācījās staigāt.

Es domāju, ka jūs līdzīgi kā Marija Gobla mācaties aizsniegt tikai nedaudz augstāk to „plauktu,” ko mūsu vadītāji mums pacēluši, un, ja jūs aizsniegsit augstāk, nekā šie ideāli ir pacelti, jūs spēsit nākotnē iet ar pārliecību.

Jauno sieviešu sejas Rietumāfrikā izstaro Svētā Gara mirdzošo gaismu. Viņas dzīvo pēc bukleta Jaunatnes morāles stiprināšanai standartiem, viņas vada Gars, un viņas gatavojas būt vadītājas. Viņas mīl To Kungu un ir pateicīgas par Viņa gaismu savā dzīvē. Dažas no šīm jaunajām sievietēm bija gājušas trīs stundas, lai ar mani dalītos savās liecībās. Pateicoties viņām, es nekad nebūšu tā pati.

Kad es biju Dienvidamerikā, jaunās sievietes un to vadītājas dziedāja: „Es cenšos līdzināties Jēzum.” Viņas ne tikai dziedāja vārdus, bet viņas tā domāja. Āzijā un Indijā jaunās sievietes ir ticības, pieticīga apģērba un šķīstības piemēri. Viņu acis staro un viņas ir laimīgas. Jaunās sievietes Anglijā, Īrijā un Velsā iestājas par patiesību un taisnīgumu savās skolās. Tās izmaina allaž tumša slīgstošo pasauli. Dažas no jums ir vienīgās Baznīcas locekles savā ģimenē vai skolā. Jūs veicat izmaiņas. Jūs vadāt taisnīguma ceļos.

Pirms ne tik ilga laika es ar jauniešu grupu kāpu Ensign Peak (karoga smailes) virsotnē. No turienes mēs raudzījāmies uz Soltleiku un templi un runājām par upuriem, ko tik daudzi ir veikuši evaņģēlija labā. Tad katrs no jauniešiem atritināja karogu. Uz saviem karogiem viņi bija uzzīmējuši sava vēstījuma pasaulei simbolus — to, par ko tie vēlas iestāties šajās pēdējās dienās. Es biju saviļņota, dzirdot katra apņemšanos un liecību. Pēc tam mēs dziedājām „Tur kalna galotnē” un jaunieši kopā gavilēja: „Urravas Israēlam!” Es šodien atbalsoju šos vārdus. Urravas jums! Es ceru, ka jūs nekad neaizkavēsit, „lai jūsu gaisma spīd ... ka [citi] ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” Es ceru, ka arī jūs augstu pacelsit savus karogus. Es zinu, ka tad, kad jūs vadāt taisnīgumā, piepildīsies Svēto Rakstu vieta no Jesajas grāmatas: „Tik tiešām ... pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi.” Tas būs sajūtams, un „tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.”

Es varu redzēt dienu, kad pasaule uz jums raudzīsies un teiks: „Kas jūs esat? Kas ir šīs jaunās sievietes, kas izstaro šo gaismu? Kāpēc jūs esat tik laimīgas? Kādēļ jūs zināt savu virzību tik neskaidrā pasaulē?” Un jūs celsities un stāvēsit uz savām kājām, un ar pārliecību teiksit: „Mēs esam meitas Debesu Tēvam, kurš mūs mīl, un mēs mīlam Viņu. Mēs stāvēsim kā Dieva liecinieces visos laikos un visās lietās, un visās vietās.”
 

Mans aicinājums jums ir tāds pats kā Moronija aicinājums: „Mosties, un celies ... ak Ciānas meita[s].” Viņš redzēja jūs. Viņš redzēja mūsdienas. Šīs ir jūsu dienas! Tas, lai jūs celtos un mirdzētu, ir atkarīgs no jums. Es ticu, ka, jums mostoties un ceļoties, jūsu gaisma būs karogs tautām, bet es arī ticu, ka jūsu standarti būs gaisma tautām. Jūs esat iesvētītas. Pirmsmirstīgajā esamībā jūs izcēlāties. Jūsu izcelsme sev līdzi nes derību un apsolījumus. Jūs esat mantojušas garīgās iezīmes no ticīgajiem — pat no Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba. Jūsu patiesā būtība atspoguļo jūsu dievišķo izcelsmi un likteni. Fakts, ka jūs esat piedzimušas kā meitenes, nav nejaušība. Jūsu dievišķās iezīmes vairosies, kad jūs vadīsit citus un pacelsities līdz savam dievišķajam potenciālam. Tuvinieties Glābējam. Viņš dzīvo! Viņš ir pasaules gaisma, dzīvība un cerība. Viņš jūs vadīs un sniegs jums drosmi dalīties ar savu gaismu. Kā mācīja mans vectēvs: „Kad jūs dzīvojat tuvu Dievam un Viņa bezgalīgai labvēlībai — jums nav jāsaka, tas parādīsies jūsu sejā.” Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

ATSAUCES

1. Olivers Kauderijs, Džozefs Smits — Vēsture, 1:71, zemteksta piezīme.
2. Autors nezināms.
3. Teachings of Gordon B. Hinckley (1997), 714.
4. Mosijas 18:9.
5. Gordons B. Hinklijs, „Standing Strong and Immovable,” Vispasaules vadītāju
apmācības sapulce, 2004. g. 10. janv., 20.
6. 1. Pētera 2:9.
7. M&D 115: 5.
8. 2. Nefija 32: 5.
9. Skat. 2. Mozus 34:30, Mosijas 13:5, un Mateja 17:1–2.
10. Almas 5:14.
11. Eugene England, „Utah, a Centennial Celebration,” This People Magazine, 1996. g.
pavasaris, 21.
12. Skat. England, This People, 21–22.
13. Skat. Children's Songbook, 78.
14. Skat. Baznīcas dziesmas, 5.
15. Skat. Orson F. Whitney, Life of Heber C. Kimball (1945), 266.
16. Mateja 5:16.
17. Jesajas 60: 2.
18. Jesajas 60: 3.
19. Jauno sieviešu tēma; skat. arī Mosijas 18:9.
20. Moronija 10:31.