Augstākā Prezidija otrais padomnieks
Jūsu sejās es redzu starojam gaismu. Šī gaisma nāk no Tā Kunga, un, jums šo gaismu
izstarojot, tā svētīs jūs, kā arī daudzus citus.
Šovakar mēs esam pagodināti, ka ar mums kopā ir prezidents Gordons B. Hinklijs, mūsu
mīļotais pravietis, un prezidents Tomass S. Monsons, kuru mēs arī cienām un mīlam. Tā
ir mūsu privilēģija būt šeit kopā ar katru no jums, jaunās māsas, un ar jūsu brīnišķīgajām
vadītājām.
Jūs, jaunās sievietes, esat ļoti daudzsološas. Jums daudz kas jādara savā dzīvē. Jūs darīsit
lielu darbu savās mājās, Baznīcā un sabiedrības labā. Lai to visu darītu, jums vajag attīstīt
liecību un būt ar ticību Kristum, koncentrēties uz Kristu, nevis uz pasauli. Jūs esat Dieva
taisnīgās meitas, un Viņš jūs mīl un vēlas jums palīdzēt.
Tēma šai konferencei ir tik atbilstoša: „Celies un mirdzi, lai tava gaisma varētu būt par
karogu visām tautām.”1 Jūsu sejās es redzu starojam gaismu. Šī gaisma nāk no Tā
Kunga, un, jums šo gaismu izstarojot, tā svētīs jūs, kā arī daudzus citus.
Šī pati gaisma vadīja ceļā 15 gadus veco Mariju Elizabeti Rolinu un viņas 13-gadus veco
māsu Karolīnu tumšā un vēsā dienā Independencē, Misūri. Tas bija 1833. gads, un
dusmīga zagļu banda trakoja Independences ielās, dedzinot īpašumus un radot haosu. To
ceļā bija brāļa Viljama V. Felpa māja, kurā tika uzglabāta iespiešanas iekārta. Viņš bija
iespiedis atklāsmes, kuras saņēma pravietis Džozefs Smits. Zagļu banda izpostīja
iespiešanas iekārtu un izsvieda to uz ielas. Tie sakrāva iespiestās lapas pagalmā, lai vēlāk
tās sadedzinātu.
Marija Elizabete un Karolīna bija paslēpušās aiz sētas, būdamas nobijušās liecinieces
visiem šiem postījumiem. Lai arī Marija Elizabete bija pārbijusies, viņas acis bija
piesaistītas šīm dārgajām lapaspusēm. Viņa ar savu māsu izskrēja no savas slēptuves,
savāca kopā Svētos Rakstus un muka prom. Kāds no zagļu bandas tās pamanīja un
pavēlēja tām apstāties. Taču drosmīgās meitenes ieskrēja lielā kukurūzas laukā, kur tās
bez elpas nokrita zemē. Viņas uzmanīgi novietoja atklāsmju lapaspuses starp garajiem
kukurūzas stiebriem, un pēc tam lapaspuses apklāja, tām uzguļoties virsū. Nežēlīgie
bandīti cītīgi meklēja meitenes, reizēm pienākot diezgan tuvu, taču tās neatrada. Galu
galā tie pārtrauca meklēšanu, lai lūkotu, kādus vēl postījumus tie var nodarīt pilsētai.
Es ticu, ka Tā Kunga gaisma vadīja Mariju Elizabeti un Karolīnu ko darīt un kur doties,
lai būtu drošībā. Māsas, šī gaisma spīd jums, un tā jūs vadīs, tāpat kā tā vadīja Rolinu
meitenes. Tā jūs pasargās pat tad, tad uzglūnēs briesmas. Kā apsolīja Skolotājs: „Un Es
būšu arī jūsu gaisma ... Es sagatavošu ceļu jūsu priekšā, ja būs tā, ka jūs turēsit Manas
pavēles; ... jūs zināsit, ka jūs esat Manis vadīti.”2
Manas dārgās, jaunās draudzenes, jūs varat stāvēt nošķirtas no ļaunuma, tāpat kā Rolinu
māsas, ja jūs attīstīsit savu liecību par Glābēju. Tā darot, jūs pieaugsit garīgajā spēkā.
Lolojiet garīgumu un jūs uzzināsit, cik tas ir dārgs.
2
Jūs vēlaties pieņemt savus lēmumus, bet jums šos lēmumus vajadzētu pieņemt ar mūžības
perspektīvi. Kļūstot vecākām, gūstot pieredzi un ticību, jums būs gudrība pieņemt labus
un arī pareizus lēmumus. Es domāju, ka jūs, jaunietes, zināt, kur doties, lai gūtu pareizās
atbildes. Mormona vārdiem: „Jūs zināt gaismu, ar ko jūs varat spriest, šī gaisma ir Kristus
gaisma.”3
Pirms dažiem gadiem es stāvēju vietā, kur 1431. gadā pie staba tika sadedzināta Žanna
d’Arka, viena no lielajām varonēm vēsturē, kas kļuva par tādu kā karognesēju Francijas
armijai viduslaikos, ilgu laiku pirms tam, kad tika atjaunots evaņģēlijs. Žannai bija
Kristus gaisma un arī drosme sekot tās mudinājumiem un veikt pārmaiņas. Žanna bija
zemnieku meitene, kura neprata ne lasīt, ne rakstīt, taču viņa bija gudra. Ilgie kara gadi ar
Angliju bija viņas valsti noveduši nabadzībā un sašķeltībā. 17 gadu vecumā, jūtot, ka
viņas dzīvei ir mērķis, viņa atstāja savas mājas ar nolūku palīdzēt atbrīvot savu apspiesto
valsti. Dabiski, ka ļaudis kritizēja viņas idejas un domāja, ka viņa ir nedaudz traka, taču
galu galā viņa tos pārliecināja, lai viņai ļautu iegūt zirgu un pavadoņus, lai dotos un
redzētu karali.
Jaunais Francijas karalis Šarls VII bija dzirdējis par Žannu un nolēma viņu pārbaudīt.
Viņš slepus devās karapulka rindās un ļāva ieņemt troni kādam no saviem uzticamiem
biedriem. Kad Žanna ienāca istabā, viņa īsti neatzina cilvēku, kas bija tronī, taču
nekavējoties devās pie Šarla un cieņā kniksēja viņam kā savam karalim. Tas uz karali
atstāja tādu iespaidu, ka viņš tai uzticēja vadīt savu 12 000 lielo karaspēku. Sākumā
franču karavīri nevēlējās viņai paklausīt, taču tad, kad tie redzēja, ka visi, kas tai sekoja,
guva panākumus, un visi, kas viņu ignorēja, krita, tie viņu uzlūkoja kā savu vadītāju.
Ietērpta baltā bruņutērpā un paceļot savas pašas karogu, Žanna d’Arka 1429. gadā
atbrīvoja aplenkto Orleānas pilsētu un sakāva angļus vēl citās četrās kaujās. Viņa divas
reizes bija ievainota, taču katru reizi viņa atveseļojās un turpināja cīnīties. Likās, ka viņas
pavēles bija militārā ziņā ģeniālas. Viņa iesoļoja Reimsas pilsētā un stāvēja ar zobenu un
karogu rokās, kamēr Šarls tika kronēts par karali. Viņa cīnījās Parīzes kaujā, līdz to pie
Kompjeņas sagūstīja angļu sabiedrotie, kas to par 16 000 frankiem pārdeva angļiem. Viņa
tika ievietota cietumā, mocīta kā ķecere un tad 1431. gadā pie staba sadedzināta. Lai gan
tas bija bēdīgs gals, tas Žannai neatņem diženumu. Viņa bija pietiekami drosmīga, lai
sekotu personīgajai iedvesmai, uz ko mums visiem ir tiesības. Kā Tas Kungs sacīja
pravietim Džozefam Smitam: „Es esmu patiesā gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kurš
nāk pasaulē.”4
Citām piecpadsmitā gadsimta meitenēm Žanna d’Arka likās ļoti atšķirīga. Māsas,
nebaidieties būt atšķirīgas mūsu gadsimtā! Dažkārt mums jāatšķiras, lai saglabātu
Baznīcas standartus. Tādēļ es atkārtoju, nebaidieties būt atšķirīgas, bet esiet tik labas, cik
jūs spējat būt. Daudzas meitenes raizējas par savu draudzeņu uzvedību un ģērbšanās stilu.
Šādas uzvedības pamatā var būt vēlme tikt pieņemtai vienaudžu grupā. Žanna d’Arka
neraizējās, ko darīja viņas draudzenes, bet drīzāk par to, ko viņa zināja, kas viņai ir
jādara.
Šodien mūsu sabiedrībā es redzu tik daudzus cilvēkus, kas savās neveiksmēs vaino citus.
Es esmu ievērojis, ka tie, kas par savu rīcību uzņemas personīgu atbildību, ir daudz
veiksmīgāki nekā tie, kas par savām kļūmēm un panākumu trūkumu vaino kādu citu.
3
Mēs varam ļaut, lai gaisma mūsos parādās daudzos dažādos veidos. Tas var būt tik
vienkārši kā smaids. Es nesen lasīju rakstu par kādu vīru Savienoto Valstu
ziemeļrietumos, kas ceļā uz darbu mēdza braukt garām autobusa pieturai. Starp bērniem,
kas gaidīja autobusa pieturā, viņš sāka ievērot kādu jaunu meiteni. Pat tad, kad lija lietus,
viņa smaidīja un māja, kad viņš brauca garām. Viņš teica: „Šī jaunā meitene bija gara
auguma un slaida, un aptuveni 13 gadus veca. Viņai mutē bija ortodontiskās skavas, un es
varēju redzēt, kā tās manas mašīnas gaismā spīdēja.” Viņas centieni būt draudzīgai deva
viņa dienai labu sākumu, un tas bija kaut kas, pēc kā viņš tiecās.
Šī vīra vārds bija Henkins, un viņam bija meita, Čerila, kas bija aptuveni tikpat veca kā
meitene autobusa pieturā. Kādu dienu Čerila lūdza saviem vecākiem atļauju doties uz
pasākumu vietējā baznīcā. Viņu bija uzaicinājusi kaimiņu meitene Vikija. Pasākums bija
MIA, kas bija biedrība pirms Jauno sieviešu programmas. Čerila pievienojās MIA un pēc
kāda laika saviem vecākiem pateica, ka Vikija ir mormone. Nepagāja ilgs laiks, kad
Čerila atnāca no skolas un teica, ka Vikija ir nosūtījusi divus jaunus vīriešus —
misionārus — lai ģimenei pastāstītu par viņas Baznīcu.
Elderi ieradās, mācīja tiem par Mormona Grāmatu un Džozefu Smitu, un sniedza savas
liecības par evaņģēlija Atjaunošanu. Kā ģimene tie sāka lasīt jaunos Svētos Rakstus, un
tie drīz viņus ļoti aizrāva. Beidzot Henkina kungs satika Vikiju. Viņa bija tā smaidošā
meitene, ko viņš tik daudzas reizes bija redzējis autobusa pieturā. Kad kristījās viņš un
vēl divi viņa ģimenes locekļi, viņa bija klāt.
Domājot par Vikijas un citu jaunu cilvēku rīcībām, brālis un māsa Henkini ir pārliecināti,
ka „vislielākais misionāru darba potenciāls rodams Baznīcas jaunatnē.” Vēlāk brālis un
māsa Henkini ir paši kalpojuši kā misionāri. Tie paļāvās uz nosūtījumiem un labo iemēru,
ko sniedza jaunieši. Vikija — meitene autobusa pieturā, kura katru dienu smaidīja, pat
tad, kad lija lietus — izmainīja viņu dzīvi uz visiem laikiem.5
Katra no jums varat būt draudzene kādam, pat tad, ja jūs vienīgi smaidāt. Līdzīgi Vikijai
jūs varat ļaut, lai šī gaisma, kas ir jūsu sirdī, parādās jūsu sejā. Apustulis Jānis rakstīja:
„Sieva, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām.”6 Līdzīgi jūs, jaunās sievietes, varat būt
gaismas nesējas. Glābēja līdzībā par desmit jaunavām katrai jaunajai sievietei bija
lukturis.7 Noteikti šai līdzībai ir gan laicīga, gan garīga nozīme. Eļļu var nopirkt tirgū.
Taču cita veida eļļu, garīgo eļļu, ko nevar nopirkt, var uzkrāt vienīgi ar ikdienas labajiem
darbiem.
Līdzībā stāstīts, kas notika, kad visas desmit jaunās sievietes gaidīja līgavaini. Līgavainis
ieradās vistumšākajā stundā, kad bija vismazāk gaidīts. Tā bija pusnakts un piecām
ģeķīgajām bija beigusies eļļa. Jūs varētu brīnīties, kāpēc piecas gudrās jaunavas nedeva
savu eļļu pārējām piecām. Tas nebija savtīgums. Ar garīgo sagatavotību nevar dalīties
vienā mirklī, jo katrs no mums savā ikdienas dzīvē piepilda savus lukturus pilienu pa
pilienam.
Nelaiķis prezidents Spensers V. Kimbals pirms dažiem gadiem šos eļļas pilienus
izskaidroja šādiem vārdiem:
4
„Ir eļļas, kas evaņģēlijam ļauj spoži degt. Viena no eļļām ir ģimenes lūgšanas eļļa. Tā
mūs apgaismo un padara mūs gaišus un priecīgus, taču to grūti iegūt pusnaktī. Ar vienu
vai diviem pilieniem nepietiks, lai lukturis degtu ilgi. ...
Cita eļļa ir gavēšanas eļļa. Pēdējā pusnakts ir par vēlu, lai sāktu disciplinēt savu dzīvi, lai
sagatavotos Tā Kunga lielajai dienai. ...
Vēl viena eļļa, kas nav pieejama pusnaktī, ir neaizstājamā mājas kalpošanas eļļa. Šī retā
kalpošanas eļļa tiek uzkrāta, apmeklējot slimos, sniedzot palīdzības roku. ...
Ir vēl kāda eļļa, kas būs vajadzīga visiem — bagātiem un nabagiem, slimiem un
veseliem. Tās gaisma ir spoža un tā palielinās, to lietojot. Jo vairāk to lieto, jo vairāk tā
paliek pāri. Tā ir viegli nopērkama dienā, bet tā nav pieejama naktī. Tā ir desmitās tiesas
eļļa.
Ir viena ... eļļa, kas ir tik vērtīga, ka, ja to nepievienos citām eļļām, nedegs neviena dakts.
Bez tās gaisma no visām citām kļūs vājāka un izdzisīs. Tā ir šķīstības eļļa.”8
Mani dārgie, jaunie draugi, daudzas no jums ielēja eļļu savos lukturos pagājušajā gadā,
kad jūs sekojāt prezidenta Hinklija aicinājumam izlasīt Mormona Grāmatu. Jūs varat
turpināt to darīt katru reizi, kad jūs lasāt Svētos Rakstus, pieņemat Svēto Vakarēdienu un
katru dienu lūdzat. Un, katrai no jums savā lukturī ielejot eļļu, jūsu gaisma kļūs „par
karogu visām tautām.”
Tā Kunga padomam — „celies un mirdzi, lai tava gaisma varētu būt par karogu visām
tautām” — vajadzētu mūs visus aktivizēt. Dārgās māsas, jūs sagaida lielas iespējas, ko
piepildīt. Turpināsies tehnoloģijas attīstība. Iespējas, kā izpaust jūsu talantus, var pārspēt
jūsu lielākās cerības un gaidas. Katrai no jums būs grūtības, taču jūs varat rast laimi,
darot to, ko jūs visas zināt, kas ir pareizi. Jums būs nepieciešama ticība un apņēmība
atrast savu vietu pasaulē, taču ar neatlaidību un Tā Kunga palīdzību, jūs to varat.
Kā mūsu Debesu Tēva meitām katrai no jums var būt daļa pie Viņa dievišķās dabas.9 Tas
ir iedzimts jūs būtībā. Es liecinu, ka katrai no jums, jaunās sievietes, ir īpašas dāvanas no
mūsu Debesu Tēva. Dažas no šīm dāvanām ir unikālas sieviešu dzimumam. Izkopjot šīs
dāvanas, jūs pieaugsit spēkā, mērķī un cildenumā. Šis ir Dieva darbs. Mēs visi esam Viņa
kalpi. Viņš mūs pārrauga. Viņš vēlas, lai mēs gūtu sekmes. Mums katram ir jāpaveic kāda
daļa no svētā darba, pat ja tā varētu likties maza un nenozīmīga.
Es ceru un lūdzu, lai ar jums, brīnišķīgās, jaunās māsas, būtu Tā Kunga īpašās svētības,
lai jūs atbalstītu un pārraudzītu. Es jūs svētīju, lai jūs varētu tapt stiprinātas un vairotas,
un lai jums nāk laime un piepildījums, un es par to lūdzu Tā Kunga Jēzus Kristus Vārdā,
āmen.
ATSAUCES
1. M&D 115:5.
2. 1. Nefija 17:13.
5
3. Moronija 7:18.
4. M&D 93:2.
5. Skat. C. S. Hankins, „The Bus Stop,” New Era, 1991. g. aprīlis, 26.
6. Skat. Jāņa atkl. 12:1.
7. Skat. Mateja 25:1–13.
8. „Gospel's Rare Oils Difficult to Obtain 'at Midnight,'” Church News, 1995. g. 13.
maijs, 14.
10. Skat. 2. Pētera 1:4.
No comments:
Post a Comment