Jauno Sieviešu vispārējā prezidija pirmā padomniece
Visi uzticīgie Baznīcas locekļi tiek vienādi svētīti no svētību izliešanas, ko tie saņem caur
priesterības priekšrakstiem.
Kērtlendē, kad tika atjaunotas visas atlikušās priesterības atslēgas, Tas Kungs teica: „Šis
ir sākums tai svētībai, kas tiks izlieta pār Manu ļaužu galvām.”1 Šodien es esmu pateicīga
par svētībām, ko katrs no mums saņēmis caur Dieva priesterību. Ar priesterības spēku
tika radīta šī pasaule un viss, kas tajā atrodas, ieskaitot mūs. Priesterība vijas ap to, kas
mēs esam un kas esam bijuši agrāk.2 Kā Dieva dēliem un meitām, mums katram ir
unikāli pienākumi un lomas, un caur priesterības svētībām mums visiem ir dotas vienādas
dāvanas, svētības un palīdzība.
Rudenī tika kristīta un konfirmēta par Baznīcas locekli mūsu vecākā mazmeita. Pēc tam,
kad viņa bija saņēmusi Svēto Garu, tika iesvētīta viņas jaunākā māsiņa, kurai tika dots
vārds. Pēc mēneša tika iesvētīta vēl viena jauna mazmeitiņa. Kopš tā laika es esmu bieži
domājusi par privilēģiju, kas dēļ atjaunotās Dieva priesterības bija šīm mazajām
meitenēm.
Es ceru, ka mani mazbērni uzaugs, zinot to, ka viņi nav un nekad nav bijuši vienkārši
priesterības vērotāji. Priesterības svētības, kas ir „vienlīdz pieejamas kā vīriešiem, tā
sievietēm”3, ir ievītas un apvītas viņu dzīvē. Katrs no viņiem ir svētīts ar svētiem
priekšrakstiem un katrs no viņiem var baudīt garīgu dāvanu svētības, pateicoties
priesterībai.
Visi Tā Kunga Baznīcas uzticīgie locekļi ir vienlīdzīgi svētīti ar priesterības
priekšrakstiem. Parasti pirmais priekšraksts bērna dzīvē tiek izpildīts, kad viņš vai viņa ir
vēl zīdainis un tam tiek dots vārds un svētība. Kad bērni sasniedz atbildības vecumu, viņi
tiek kristīti. Nav atšķirīgas kristīšanas zēniem un meitenēm. Tāds pats kristīšanas
priekšraksts tiek izpildīts kā jaunai meitenei, tā jauna zēnam, kas tiek kristīti tanī pašā
kristību baseinā. Kad šie bērni tiek konfirmēti un saņem Svēto Garu, katram tiek dots tāds
pats spēks. Viņi iegūst palīdzību no šī svētā spēka vienīgi dēļ savas uzticības un nekā
savādāk.
Pieņemto Svēto Vakarēdienu, kā Baznīcas locekļi mēs esam līdzvērtīgi Tā Kunga
priekšā. Caur mūsu ticību Jēzum Kristum un Viņa veiktās Izpirkšanas spēku, kas ir
iespējams šī priekšraksta dēļ, mēs visi varam nožēlot grēkus un kļūt labāki.
Katram no mums vienādi pienākas priesterības svētības, kad esam slimi vai mūsu dzīvē
nepieciešama papildus palīdzība no Tā Kunga. Jaunā sieviete, kas vēlas saņemt
patriarhālo svētību, ir vienlīdz tiesīga uzzināt savu izcelsmes līniju un potenciālu, kā tas ir
ar jauno vīrieti. Svētības, kas nāk pie viņiem caur Ābrahāmu, ir spēcīgas un nozīmīgas.
Mēs mācām visiem jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm sagatavoties doties uz
templi, lai varētu „saņemt tēvu svētības un būtu tiesīgi uz augstākajām priesterības
svētībām.”5 Kad viena no manām krustmeitām pirms pāris mēnešiem saņēma tempļa
2
endaumentu, viņa priekā izsaucās: „Es to paveicu! Visu dzīvi es tiku mācīta par
sagatavošanos templim, un tagad es to paveicu!”
Katrs vīrietis un sieviete, kas vēlas kalpot Tam Kungam un ir gatavs iegūt tempļa
rekomendāciju, noslēdz paklausības un upurēšanas derības. Katrs tiek apdāvināts ar
spēku no augšienes.6
Katrs elders un māsa, kas saņem misijas aicinājumu, ir nozīmēts Tā Kunga darbam un
katram tiek piešķirtas pilnvaras sludināt Kristus evaņģēliju.
Vīrietis un sieviete, kas stājas tempļa laulību derībās, pilnīgā partnerībā dalās vienlīdzīgi
šīs derības svētībās, ja abi ir uzticīgi.7 Tas Kungs ir teicis, ka viņu derība būs spēkā pēc
šīs dzīves un abiem kopā tiem ir solīts spēks un paaugstināšana.8
Prezidents Ezra Tafts Bensons teica: „Kad mūsu bērni paklausa To Kungu un dodas uz
templi saņemt savas svētības un stāties laulību derībā, viņi stājas tādā pašā priesterības
kārtā, kādu Dievs ieviesa pašos sākumos ar Ādamu.”9
Es redzēju priesterības svētību spēku, apmeklējot ģimeni, kurā mira jauns tēvs. Viņu
ieskāva viņa sieva un skaistās meitas. Pie katras sienas bija vismaz viens ģimenes vai
tempļa attēls. Māte liecināja par svētībām, sakot: „Mēs esam mūsu derību sargāti un
stiprināti. Mūsu ģimene paliks mūžīgi. Tas Kungs mūs redz un mēs neesam vieni.” Visi
uzticīgie Baznīcas locekļi ir vienlīdzīgi svētīti ar svētībām, kas saņemtas caur priesterības
priekšrakstiem.
Tādēļ, ka tika atjaunota priesterība, arī mums ir vienlīdzīgas garīgo dāvanu svētības. Tas
Kungs dod mums šīs dāvanas mūsu pašu labumam10 un lai palīdzētu cits citam.11
Moronijs saka, ka „ir dažādi ceļi, kā šīs dāvanas tiek dotas; bet tas ir tas pats Dievs, kas
darbojas visur un visā; un tās tiek dotas cilvēkiem ar Dieva Gara izpausmi, lai nestu tiem
labumu.
Jo lūk, vienam tiek dots ar Dieva Garu, lai viņš varētu mācīt gudrības vārdu;
un citam, lai viņš varētu mācīt atziņas vārdu ar to pašu Garu;
un citam ļoti liela ticība; un citam dziedināšanas dāvanas ar to pašu Garu.”12
Mēģinot iemācīties spāņu valodu un atcerēties portugāļu (kuru zināju būdama vēl bērns),
es esmu lūgusi un jutusi Tā Kunga palīdzību, sarunājoties šajās valodās. Es esmu
dzirdējusi Baznīcas vadītājus un misionārus sniedzam spēcīgas liecības valodā, ko viņi
tik tikko mācījušies. Es pazīstu cilvēkus, kam ir dota garīgā ticības gara dāvana. Kad viņi
dzird evaņģēliju, tas iezvana patiesību viņu sirdī. Es pazīstu citus, kam ir dota gudrības
dāvana vai spējas izmantot zināšanas taisnīgos ceļos. Dažiem ir spējas darīt brīnumus,
daži ir apdāvināti vadītāji un citiem ir lielas uztveršanas spējas.13
Kad biju maza meitene, es bieži piedzīvoju nopietnas slimības. Mans tēvs vienmēr
vēlējās un bija cienīgs izmantot priesterības spēku, lai svētītu mani. Taču tāpat es jutu, ka
manu atveseļošanos veicināja arī mātes īpašā dāvana. Viņa bija ļoti apdāvināta ar spēju
kalpot un palīdzēja man atveseļoties. Viņas lielā ticība, ka Tas Kungs atbildēs uz
jautājumiem par medicīnisko ārstēšanu, bija liels mierinājums man. Cik gan es biju
svētīta, ka man ir divi vecāki, kas ar mīlestību izmantoja savas garīgās dāvanas!
3
Prezidents Vilfords Vudrafs teica, ka „Tā ir katra vīrieša un sievietes privilēģija šajā
valstībā baudīt pravietojuma garu, kas ir Dieva Gars; un uzticīgajiem tas atklāj to, kas
nepieciešams viņu mierinājumam un lai vadītu viņus savos ikdienas pienākumos.”14
Priesterības svētības ir devušas iespēju katram cilvēkam, kas iecelts kalpot jebkādā Tā
Kunga Baznīcas amatā saņemt „pilnvaras, atbildību un svētības, kas saistītas ar viņu
amatu”.15
Garīgo svētību ir daudz un dažādas, un tās nāk pie mums, ja tās meklējam un pareizi
izmantojam. Mēs baudām tās dēļ Svētā Gara spēka, kas ir ievīts un apvīts mūsu dzīvei.16
Caur priesterības svētībām Tas Kungs mums parāda, ka Viņš „nešķiro cilvēkus”.17
Ceļojumos man parasti ir iespēja satikt Baznīcas locekļus viņu mājās. Dažas no šīm
mājām ir ļoti pieticīgas. Pirmais, ko prātā sev saku ir: „Kāpēc es esmu svētīta ar māju,
kurā ir elektrība un vanna, kad šai ģimenei ūdens nav pat tuvu mājām? Vai Tas Kungs
mīl viņus mazāk kā mani?”
Tad kādu dienu templī es sēdēju blakus māsai, ka dzīvoja pieticīgā mājā. Es pavadīju
divas stundas viņai blakus. Es bieži ieskatījos viņas skaistajās acīs un redzēju tajās Tā
Kunga mīlestību. Kad pabeidzām savu darbu templī, manī nāca spēcīga atklāsme. Visās
mūsu mūžīgajās svētībās, visās mūsu svarīgākajās privilēģijās un iespējās mēs bijām
līdzvērtīgas. Es biju kristīta „grēku nožēlošanai”18, un arī viņa bija. Man bija garīgās
dāvanas, un arī viņai tādas bija. Man bija iespēja nožēlot grēkus, un arī viņai tāda bija. Es
biju saņēmusi Svēto Garu, un arī viņa bija. Es biju saņēmusi tempļa priekšrakstus, un arī
viņa bija. Ja mēs abas atstātu šo pasauli kopā tanī brīdī, pie Tā Kunga mēs ierastos
vienlīdzīgas savās svētībās un potenciālā.
Priesterības svētības ir lielisks izlīdzinātājs. Šīs svētības ir tādas pašas kā vīriešiem, tā
sievietēm, kā zēniem, tā meitenēm; tās ir tādas pašas kā precētiem, tā vientuļiem,
bagātiem un nabagiem, izglītotiem un neizglītotiem, labi pazīstamiem un
mazpazīstamiem.
Es esmu pateicīga, ka caur Dieva mīlestības bezgalīgo taisnīgumu un pateicoties
priesterības priekšrakstiem un garīgajām dāvanām, visiem vīriešiem un sievietēm ir dotas
vienādas dāvanas, svētības un potenciāls. Pāri mūsu galvām ar priesterību, kas ir ievīta un
apvīta mūsu dzīvei, ir izlieti visi spēki un visas derības, kas nepieciešamas, lai darītu
savas dzīves darbus un atgrieztos debesu mājās, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.
ATSAUCES
1. M&D 110:10.
2. Skat. M&D 88:36–45; Ābrahāma 3:1–28.
3. Dallin H. Oaks, "Priesthood Authority in the Family and the Church," Ensign, 2005. g.
okt., 24.
4. Skat. Family Guidebook (2001), 18.
4
5. Ezra Taft Benson, "What I Hope You Will Teach Your Children about the Temple,"
Ensign, Tambuli, 1985. g. apr.–maijs, 6.
6. Skat. M&D 95:8.
7. Skat. M&D 131:1–2.
8. Skat. M&D 132: 19–20.
9. Ezra Taft Benson, "What I Hope You Will Teach Your Children about the Temple,"
Tambuli, 1985. g. apr.–maijs, 6.
10. Skat. M&D 46:26.
11. Skat. M&D 46:12.
12. Moronija 10:8–11.
13. Skat. M&D 46:10–26.
14. Deseret News, 1862. g. 30. jūl., 33.
15. Boyd K. Packer, "What Every Elder Should Know — and Every Sister as Well: A
Primer on Principles of Priesthood Government," Ensign, 1993. g. febr., 7.
16. Skat. Moronija 10:7–17.
17. Skat. M&D 38:16.
18. Almas 9:27.
kad viņa bija saņēmusi Svēto Garu, tika iesvētīta viņas jaunākā māsiņa, kurai tika dots
vārds. Pēc mēneša tika iesvētīta vēl viena jauna mazmeitiņa. Kopš tā laika es esmu bieži
domājusi par privilēģiju, kas dēļ atjaunotās Dieva priesterības bija šīm mazajām
meitenēm.
Es ceru, ka mani mazbērni uzaugs, zinot to, ka viņi nav un nekad nav bijuši vienkārši
priesterības vērotāji. Priesterības svētības, kas ir „vienlīdz pieejamas kā vīriešiem, tā
sievietēm”3, ir ievītas un apvītas viņu dzīvē. Katrs no viņiem ir svētīts ar svētiem
priekšrakstiem un katrs no viņiem var baudīt garīgu dāvanu svētības, pateicoties
priesterībai.
Visi Tā Kunga Baznīcas uzticīgie locekļi ir vienlīdzīgi svētīti ar priesterības
priekšrakstiem. Parasti pirmais priekšraksts bērna dzīvē tiek izpildīts, kad viņš vai viņa ir
vēl zīdainis un tam tiek dots vārds un svētība. Kad bērni sasniedz atbildības vecumu, viņi
tiek kristīti. Nav atšķirīgas kristīšanas zēniem un meitenēm. Tāds pats kristīšanas
priekšraksts tiek izpildīts kā jaunai meitenei, tā jauna zēnam, kas tiek kristīti tanī pašā
kristību baseinā. Kad šie bērni tiek konfirmēti un saņem Svēto Garu, katram tiek dots tāds
pats spēks. Viņi iegūst palīdzību no šī svētā spēka vienīgi dēļ savas uzticības un nekā
savādāk.
Pieņemto Svēto Vakarēdienu, kā Baznīcas locekļi mēs esam līdzvērtīgi Tā Kunga
priekšā. Caur mūsu ticību Jēzum Kristum un Viņa veiktās Izpirkšanas spēku, kas ir
iespējams šī priekšraksta dēļ, mēs visi varam nožēlot grēkus un kļūt labāki.
Katram no mums vienādi pienākas priesterības svētības, kad esam slimi vai mūsu dzīvē
nepieciešama papildus palīdzība no Tā Kunga. Jaunā sieviete, kas vēlas saņemt
patriarhālo svētību, ir vienlīdz tiesīga uzzināt savu izcelsmes līniju un potenciālu, kā tas ir
ar jauno vīrieti. Svētības, kas nāk pie viņiem caur Ābrahāmu, ir spēcīgas un nozīmīgas.
Mēs mācām visiem jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm sagatavoties doties uz
templi, lai varētu „saņemt tēvu svētības un būtu tiesīgi uz augstākajām priesterības
svētībām.”5 Kad viena no manām krustmeitām pirms pāris mēnešiem saņēma tempļa
2
endaumentu, viņa priekā izsaucās: „Es to paveicu! Visu dzīvi es tiku mācīta par
sagatavošanos templim, un tagad es to paveicu!”
Katrs vīrietis un sieviete, kas vēlas kalpot Tam Kungam un ir gatavs iegūt tempļa
rekomendāciju, noslēdz paklausības un upurēšanas derības. Katrs tiek apdāvināts ar
spēku no augšienes.6
Katrs elders un māsa, kas saņem misijas aicinājumu, ir nozīmēts Tā Kunga darbam un
katram tiek piešķirtas pilnvaras sludināt Kristus evaņģēliju.
Vīrietis un sieviete, kas stājas tempļa laulību derībās, pilnīgā partnerībā dalās vienlīdzīgi
šīs derības svētībās, ja abi ir uzticīgi.7 Tas Kungs ir teicis, ka viņu derība būs spēkā pēc
šīs dzīves un abiem kopā tiem ir solīts spēks un paaugstināšana.8
Prezidents Ezra Tafts Bensons teica: „Kad mūsu bērni paklausa To Kungu un dodas uz
templi saņemt savas svētības un stāties laulību derībā, viņi stājas tādā pašā priesterības
kārtā, kādu Dievs ieviesa pašos sākumos ar Ādamu.”9
Es redzēju priesterības svētību spēku, apmeklējot ģimeni, kurā mira jauns tēvs. Viņu
ieskāva viņa sieva un skaistās meitas. Pie katras sienas bija vismaz viens ģimenes vai
tempļa attēls. Māte liecināja par svētībām, sakot: „Mēs esam mūsu derību sargāti un
stiprināti. Mūsu ģimene paliks mūžīgi. Tas Kungs mūs redz un mēs neesam vieni.” Visi
uzticīgie Baznīcas locekļi ir vienlīdzīgi svētīti ar svētībām, kas saņemtas caur priesterības
priekšrakstiem.
Tādēļ, ka tika atjaunota priesterība, arī mums ir vienlīdzīgas garīgo dāvanu svētības. Tas
Kungs dod mums šīs dāvanas mūsu pašu labumam10 un lai palīdzētu cits citam.11
Moronijs saka, ka „ir dažādi ceļi, kā šīs dāvanas tiek dotas; bet tas ir tas pats Dievs, kas
darbojas visur un visā; un tās tiek dotas cilvēkiem ar Dieva Gara izpausmi, lai nestu tiem
labumu.
Jo lūk, vienam tiek dots ar Dieva Garu, lai viņš varētu mācīt gudrības vārdu;
un citam, lai viņš varētu mācīt atziņas vārdu ar to pašu Garu;
un citam ļoti liela ticība; un citam dziedināšanas dāvanas ar to pašu Garu.”12
Mēģinot iemācīties spāņu valodu un atcerēties portugāļu (kuru zināju būdama vēl bērns),
es esmu lūgusi un jutusi Tā Kunga palīdzību, sarunājoties šajās valodās. Es esmu
dzirdējusi Baznīcas vadītājus un misionārus sniedzam spēcīgas liecības valodā, ko viņi
tik tikko mācījušies. Es pazīstu cilvēkus, kam ir dota garīgā ticības gara dāvana. Kad viņi
dzird evaņģēliju, tas iezvana patiesību viņu sirdī. Es pazīstu citus, kam ir dota gudrības
dāvana vai spējas izmantot zināšanas taisnīgos ceļos. Dažiem ir spējas darīt brīnumus,
daži ir apdāvināti vadītāji un citiem ir lielas uztveršanas spējas.13
Kad biju maza meitene, es bieži piedzīvoju nopietnas slimības. Mans tēvs vienmēr
vēlējās un bija cienīgs izmantot priesterības spēku, lai svētītu mani. Taču tāpat es jutu, ka
manu atveseļošanos veicināja arī mātes īpašā dāvana. Viņa bija ļoti apdāvināta ar spēju
kalpot un palīdzēja man atveseļoties. Viņas lielā ticība, ka Tas Kungs atbildēs uz
jautājumiem par medicīnisko ārstēšanu, bija liels mierinājums man. Cik gan es biju
svētīta, ka man ir divi vecāki, kas ar mīlestību izmantoja savas garīgās dāvanas!
3
Prezidents Vilfords Vudrafs teica, ka „Tā ir katra vīrieša un sievietes privilēģija šajā
valstībā baudīt pravietojuma garu, kas ir Dieva Gars; un uzticīgajiem tas atklāj to, kas
nepieciešams viņu mierinājumam un lai vadītu viņus savos ikdienas pienākumos.”14
Priesterības svētības ir devušas iespēju katram cilvēkam, kas iecelts kalpot jebkādā Tā
Kunga Baznīcas amatā saņemt „pilnvaras, atbildību un svētības, kas saistītas ar viņu
amatu”.15
Garīgo svētību ir daudz un dažādas, un tās nāk pie mums, ja tās meklējam un pareizi
izmantojam. Mēs baudām tās dēļ Svētā Gara spēka, kas ir ievīts un apvīts mūsu dzīvei.16
Caur priesterības svētībām Tas Kungs mums parāda, ka Viņš „nešķiro cilvēkus”.17
Ceļojumos man parasti ir iespēja satikt Baznīcas locekļus viņu mājās. Dažas no šīm
mājām ir ļoti pieticīgas. Pirmais, ko prātā sev saku ir: „Kāpēc es esmu svētīta ar māju,
kurā ir elektrība un vanna, kad šai ģimenei ūdens nav pat tuvu mājām? Vai Tas Kungs
mīl viņus mazāk kā mani?”
Tad kādu dienu templī es sēdēju blakus māsai, ka dzīvoja pieticīgā mājā. Es pavadīju
divas stundas viņai blakus. Es bieži ieskatījos viņas skaistajās acīs un redzēju tajās Tā
Kunga mīlestību. Kad pabeidzām savu darbu templī, manī nāca spēcīga atklāsme. Visās
mūsu mūžīgajās svētībās, visās mūsu svarīgākajās privilēģijās un iespējās mēs bijām
līdzvērtīgas. Es biju kristīta „grēku nožēlošanai”18, un arī viņa bija. Man bija garīgās
dāvanas, un arī viņai tādas bija. Man bija iespēja nožēlot grēkus, un arī viņai tāda bija. Es
biju saņēmusi Svēto Garu, un arī viņa bija. Es biju saņēmusi tempļa priekšrakstus, un arī
viņa bija. Ja mēs abas atstātu šo pasauli kopā tanī brīdī, pie Tā Kunga mēs ierastos
vienlīdzīgas savās svētībās un potenciālā.
Priesterības svētības ir lielisks izlīdzinātājs. Šīs svētības ir tādas pašas kā vīriešiem, tā
sievietēm, kā zēniem, tā meitenēm; tās ir tādas pašas kā precētiem, tā vientuļiem,
bagātiem un nabagiem, izglītotiem un neizglītotiem, labi pazīstamiem un
mazpazīstamiem.
Es esmu pateicīga, ka caur Dieva mīlestības bezgalīgo taisnīgumu un pateicoties
priesterības priekšrakstiem un garīgajām dāvanām, visiem vīriešiem un sievietēm ir dotas
vienādas dāvanas, svētības un potenciāls. Pāri mūsu galvām ar priesterību, kas ir ievīta un
apvīta mūsu dzīvei, ir izlieti visi spēki un visas derības, kas nepieciešamas, lai darītu
savas dzīves darbus un atgrieztos debesu mājās, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.
ATSAUCES
1. M&D 110:10.
2. Skat. M&D 88:36–45; Ābrahāma 3:1–28.
3. Dallin H. Oaks, "Priesthood Authority in the Family and the Church," Ensign, 2005. g.
okt., 24.
4. Skat. Family Guidebook (2001), 18.
4
5. Ezra Taft Benson, "What I Hope You Will Teach Your Children about the Temple,"
Ensign, Tambuli, 1985. g. apr.–maijs, 6.
6. Skat. M&D 95:8.
7. Skat. M&D 131:1–2.
8. Skat. M&D 132: 19–20.
9. Ezra Taft Benson, "What I Hope You Will Teach Your Children about the Temple,"
Tambuli, 1985. g. apr.–maijs, 6.
10. Skat. M&D 46:26.
11. Skat. M&D 46:12.
12. Moronija 10:8–11.
13. Skat. M&D 46:10–26.
14. Deseret News, 1862. g. 30. jūl., 33.
15. Boyd K. Packer, "What Every Elder Should Know — and Every Sister as Well: A
Primer on Principles of Priesthood Government," Ensign, 1993. g. febr., 7.
16. Skat. Moronija 10:7–17.
17. Skat. M&D 38:16.
18. Almas 9:27.
No comments:
Post a Comment