Pirmā padomniece Jauno Sieviešu vispārējā prezidijā
Jūs varat vairāk uzzināt par savu dzīvi un misiju uz zemes, sagatavojoties saņemt un tad
studējot savu patriarhālo svētību.
Pēdējā gada laikā esmu tik daudzas reizes redzējusi Dieva gaismu atspīdam jauno
sieviešu sejās. Es esmu to redzējusi milzīgos dievkalpojumos, sākot ar Brazīliju līdz pat
Dominikānas Republikai. Es esmu to redzējusi, kad jūs stūmāt rokas ratiņus pa pionieru
takām. Esmu redzējusi jūsu gaismu, kopā ar jums spēlējot spēles un dziedot nometnēs.
Esmu redzējusi to, apmeklējot dažas no jūsu mājām. Es esmu redzējusi Dieva gaismu
atspīdam meiteņu sejās, kas kalpo kristīšanas telpās tempļos no Meksikas līdz pat Jūtai.
Man ir lieliskas atmiņas par gaismu, ko jūs nesat. Jūsu gaisma manī un daudzos citos ir
izdarījusi izmaiņas. Jums ir gaisma, jo jūs burtiski esat Dievības meitas, „paaugstinātu
vecāku pēcnācēji”1 ar dievišķu dabu un mūžīgu likteni.2 Pirmās mācību stundas garu
pasaulē jums pasniedza jūsu debesu vecāki.3 Jūs tikāt sūtītas uz zemes, lai tiktu
„pārbaudītas.”4
Jūs esat savas dzīves posmā, kad jūs veicat dažus no saviem nozīmīgākajiem lēmumiem.
Dēļ tā, ka jūs tiekat bombardētas ar tik daudziem nepatiesiem vēstījumiem par to, kas jūs
esat, jums vajadzīga papildus vadība. Jūs varat vairāk uzzināt par savu dzīvi un misiju uz
zemes, un to gaismu, kas ir jūsos, sagatavojoties saņemt un tad studējot savu patriarhālo
svētību.
Jūs nekad nevarat būt pārāk jaunas, lai sāktu mācīties pat patriarhālajām svētībām.5 Es
priecājos, ka saņēmu savu svētību, pirms biju pārāk stipri ietekmēta no pasaules
mulsinošajiem un nepareizajiem vēstījumiem. Šajā pieredzē es guvu mierinošu
pārliecību, ka Tas Kungs mani mīl un pazīst, un no tās dienas turpmāk es sāku biežāk
domāt mūžības, nevis popularitātes terminos.
Šis ir laiks jaunajām sievietēm sagatavoties un tad saņemt savu patriarhālo svētību. Jūsu
bīskaps un vecāki par palīdzēt jums izlemt, kad jums ir īstais laiks, jo vecums un gatavība
katram cilvēkam var atšķirties.6 Kad jūs izprotat patriarhālās svētības nozīmi un mērķi un
jums ir dedzīga vēlēšanās darīt Tā Kunga darbu, jums vajadzētu būt pietiekoši
nobriedušām, lai saņemtu savu svētību.7 Dažkārt cilvēki gaida ilgāk kā nepieciešams, lai
saņemtu savu svētību, domājot, ka tiem jāgatavojas kādā īpašā veidā. Ja jūs esat
rekomendācijas cienīgas, lai veiktu templī kristīšanās, tad jūs noteikti varat iegūt
patriarhālo svētību. Svarīgi sagatavoties savai svētībai, lūdzot un gavējot, lai jūsu gars
būtu pazemīgs un mācāms. Svarīga jūsu personīgā sagatavošanās.
Saņemot savu svētību, jūs gūstat mūžības atskārtu. Jūs sākat redzēt to, kas ir jūsu priekšā,
jo jūsu svētība vēstīs par jūsu mūžīgo mērķi un ceļojumu. Patriarhs, kurš dod jums
svētību, nezina, kāda būs jūsu svētība, līdz viņš to sniedz. Viņš ir paļaujas uz Garu, lai
zinātu, kas ir jāsaka. Savā svētībā jums tiek vēstīts par izcelsmi no Israēla nama. Tā ir
jūsu ģimenes līnija, un jūsu ģimenes līniju dažkārt dēvē par cilti. Visas ciltis stiepjas līdz
pat patriarham Ābrahāmam. Jūsu līnija ir svarīga. Tā nozīmē to, ka tiekat iekļautas
apsolījumos, ko saņēma Ābrahāms, ka caur viņu tiks svētītas visas pasaules tautas.8
2
Jūsu līnija ir asinsradniecīga.9 Tā burtiski padara jūs par „praviešu bērniem”10 ar cēlu
pirmdzimtību. Tieši tāpēc mēs bieži sakām, ka jūs esat cēlas pirmdzimtības jaunatne11 un
piederat „izredzētai, ķēnišķīgai ciltij.”12
Kāds mans draugs teica: „Kad 16 gadu vecumā pievienojos Baznīcai, es sāku uzzināt par
savu identitāti. Es saņēmu patriarhālo svētību un man pateica, ka esmu no Israēla nama.
Tobrīd es nezināju, ko tas nozīmē, bet ar gadiem es sapratu, ka man ir liela privilēģija būt
par praviešu tiešu pēcteci. Man ir dārgs mantojums un labākās iespējas.”
Līdzīgi Ābrahāmam, jūs meklējat svētību, lai jums būtu lielākas zināšanas un saņemtu no
Tā Kunga norādījumus.13 Saņemot savu svētību, jūs atklāsit, ka Tas Kungs pazīst jūs pēc
vārda. Baznīcas agrīnajās dienās daudzi cilvēki vēlējās, lai Džozefs Smits lūgtu Tam
Kungam īpašu vadību to dzīvē. Dažas no tām atklāsmēm tagad ir iekļautas Mācībā un
Derībās. Tāpat kā Svētie sendienās, arī jūs varat attiekties pret savu patriarhālo svētību kā
pret saviem personīgajiem „Svētajiem Rakstiem.”14 Jums jāglabā to svētu un ar to
nevajadzētu dalīties ārpus savu tuvāko ģimenes locekļu loka.15
Patriarhs spēj paredzēt jūsu dzīves attīstību un apstākļus un sniedz ar to saistītās svētības.
Kā man teica kāda jaunā sieviete: „Manā svētībā tika pateiktas tādas lietas, par kurām
nezināja pat mani vecāki.” Prezidents Džeimss E. Fausts teica, ka katra patriarhālā
svētība ir iedvesmota personīgā atklāsme no Dieva. Katra ir zvaigzne, kam sekot, . . .
enkurs mūsu dvēselei. Tā atklāj mūsu spējas un potenciālu.16
Prezidents Pekers saka, ka mūsu svētības ir „[rindkopa] no mūsu iespēju grāmatas.”17
Prezidents Monsons nosauca mūsu svētības par „gaismas Liahonu.”18
Tādēļ, ka patriarhālā svētība nav domāta kā pareģojums visam, kas notiks tās saņēmēja
dzīvē, mums jāmeklē un jāseko Svētā Gara vadībai, lai saņemtu lielāku izpratni par savas
dzīves ceļu. Evaņģēlija svētības vienmēr ir ceļvedis pilnai izpratnei par mūsu likteni un
privilēģijām. Piemēram, patriarhālā svētībā var netikt minēts, ka cilvēks laulāsies vai tam
būs bērni, taču mums evaņģēlijā mācīts laulāties templī un veidot ģimeni. Mēs paši
varam sekot šīm evaņģēlija mācībām, bez īpašas personiskas vadības.
Kad es mācījos vidusskolā, skolas konsultante apskatīja manu eksāmenu rezultātus un
teica man, ka nedomā, ka man labi veiksies augstskolā. Tomēr pēc tam, kas es lūgšanu
pilna biju studējusi savu patriarhālo svētību, es sajutu, ka man nav jāpamet savs dzīves
mērķis. Tāpēc, ka man bija ieskats Tā Kunga iecerē priekš manis, man sirdī bija cerība,
un es varēju turpināt pašapzinīgi virzīties uz priekšu. Es atklāju, ka man tādā veidā
veicās, un es ieguvu universitātes diplomu. Kad mēs zinām, kas mēs esam un kas mums
būtu jādara, tad ir vieglāk pieņemt svarīgus lēmumus saistībā ar izglītību, karjeru un
laulību. Tad ir vieglāk spīdināt savu gaismu mūsu ģimenē, esot ar draugiem un visās citās
vietās.
Glābējs teica: „Patiesi, patiesi Es saku jums, Es dodu jums būt par gaismu šai tautai.
Pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
Lūk, vai cilvēks iededzina sveci un liek to zem pūra? Nē, bet gan svečturī, un tā dod
gaismu visam namam;
tādēļ lai jūsu gaisma spīd šo ļaužu priekšā, lai tie varētu redzēt jūsu labos darbus un
3
godintā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.”19
Kad jūs zināt kas jūs esat un kas jums būtu jādara savā dzīvē, jūs nevēlēsities apslēpt
savu gaismu.
Piemēram, jūs nevēlēsities „apslēpt savu gaismu” valkājot apģērbu, kas mazinās jūsu
ķēnišķīgo potenciālu. Jūs nelietosit nepiemērotu valodu, stāstus vai nebojāsit savu
ķermeni ar tetovējumiem vai ko citu, kas degradē karaliskas izcelsmes meitas. Jūs
nenonicināsit savu pirmdzimtību, uzņemot jebkādas vielas, kas kaitē vai rada atkarību.
Jūs arī neskatīsities vai nepiedalīsities jebkur, kur ir amorāla uzvedība, kas pazemina jūsu
ievērojamo stāvokli. Jūs meklējat visu, kas ir „tikumīgs, jauks, labi novērtēts vai uzslavas
vērts”20, jo jūs zināt, ka esat praviešu bērnu ar cildenu mantojumu.
Jūs esat dārgi apsolījuma bērni. Ja jūs turēsit Tā Kunga likumus un baušļus un
ieklausīsities Viņa balsī, Viņš ir solījis, ka Viņš tevi augstu cels pār visām tautām, ka tu
būtu pagodināta, slavināta un teikta.21 Jūsu patriarhālajai svētībai būtu jāiedvesmo jūs
izdarīt izmaiņas jūsu dzīvē tad, kad tas ir nepieciešams. Tajā iekļauti apsolījumi, ko varat
saņemt vienīgi caur savu uzticību. Ja jūs neesat uzticīgas, jūs nevarat gaidīt, ka jūsu
svētība piepildīsies.
Dažkārt jaunās sievietes domā, ka tādēļ, ka pieļāvušas kļūdas, viņas nevar būt cienīgas
saņemt patriarhālo svētību vai arī, ka nesaņems tās svētības, kas tika dotas. Atcerieties, ka
Tā Kunga Jēzus Kristus mācības pamatā ir ticība Viņam un Viņa spēkam izpirkt mūsu
grēkus. „Sātans grib, lai jūs domātu, ka grēkus nožēlot nav iespējams, taču tā absolūti nav
patiesība.”22 Katru nedēļu pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs apņemamies izmainīt savu
dzīvi uz labāko pusi. Mums vienmēr ir jācenšas kļūt jaunam cilvēkam, kas ir līdzīgāks
mūsu Glābējam, Jēzum Kristum. Apustulis Pāvils to nosauca par „ieiešanu atjaunotā
dzīvē.”23 Ja jūs esat veikušas nopietnas kļūdas, kas jūs var diskvalificēt no cildenā
mantojuma, esiet ar vēlmi ņemt savas bēdu asaras pie bīskapa. Viņš ir jūsu draugs grēku
nožēlošanas procesā un ir iesvētīts, lai rīkotos kā tiesnesis šeit uz zemes Glābēja vietā,
kurš ir Mūžīgais Tiesnesis. Grēku nožēlošana ir kā milzīga dzēšgumija, kas spēj izdzēst
pat noturīgu tinti! Tas nav viegli, taču iespējami.24 Tas Kungs teica: „Tam, kurš nožēlojis
savu grēkus, tam tiek piedots, un Es, Tas Kungs, tos vairs nepieminu.”25
Jaunās sievietes, jūsu patriarhālā svētība palīdzēs jums zināt, ka jums ir cēla
pirmdzimtība. Paliekot vecākām, jūs redzēsit, kā jūsu svētības pravietojumi piepildās jūsu
dzīvē. Tam Kungam ir svarīgi un aizraujoši uzdevumi, ko jums darīt. Šis ir jūsu laiks
„celties un mirdzēt, lai [jūsu] gaisma varētu būt par karogu visām tautām.”26 Tāpēc, lai
jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, lai tie varētu redzēt jūsu labos darbus un godināt jūsu
Tēvu, kas ir debesīs.”27 Jēzus Kristus Vārdā, āmen.
ATSAUCES
1. Bruce R. McConkie, Mormon Doctrine, 2. izd. (1966), 589.
2. Skat. „Ģimene: Vēstījums pasaulei,” Liahona, 2004. g. okt., 49.
3. Skat. M&D 138:56.
4. Skat. Ābrahāma 3:25; Bible Dictionary, „Election,” 662.
4
5. Skat. „Teaching Children about Patriarchal Blessings,” Ensign, 1987. g. okt., 54.
Prezidents Spensers V. Kimbals mācīja: „Vai jūs gatavojat savus bērnus [to patriarhālajai
svētībai], vai jūs vienkārši tam ļaujat notikt? . . . Es domāju, ka katrai mātei vajadzētu
sākt runāt ar saviem bērniem par patriarhālo svētību, ka tie ir tikai dažus gadus veci, lai
tie būtu tai sagatavoti” (in Conference Report, Mančestras Anglijas reģiona konference,
1976. g. jūn., 23).
6. Skat. Ezra Taft Benson, Sermons and Writings of President Ezra Taft Benson (2003),
149.
7. Skat. Ensign, 1987. g. okt., 55.
8. Skat. 1. Mozus 26:4; Ābrahāma 2:9.
9. Skat. Joseph Fielding Smith, Doctrines of Salvation, sast. Bruce R. McConkie, 3 sēj.
(1954–56), 3:248–49.
10. 3. Nefijs 20:25.
11. „Carry On,” Hymns, 255.
12. 1. Pētera 2:9.
13. Skat. Ābrahāma 1:2–3.
14. Sermons and Writings of President Ezra Taft Benson, 149.
15. Skat. Uzticīgi ticībai, 113.
16. In Conference Report, 1995. g. okt., 81–82; vai Ensign, 1995. g. nov., 63.
17. „The Stake Patriarch,” Liahona, 2002. g. nov., 44.
18. In Conference Report, 1986. g. okt., 83; vai Ensign, 1986. g. nov., 67.
19. 3. Nefijs 12:14–16.
20. Skat. Ticības apliecinājumi 1:13.
21. Skat. 5. Mozus 26:17–19.
22. Jaunatnes morāles stiprināšanai, 30.
23. Romiešiem 6:4.
24. Skat. Uzticīgi ticībai, 132–135.
25. M&D 58:42.
5
26. M&D 115:5.
27. 3. Nefijs 12:16.
No comments:
Post a Comment